apm. 1991.gadā atnāca pie manis draudzenes čalis un saka: davai, braucam uz Vladivostoku! Anna (vārds mainīts) teica,ka ,ja tu brauksi,tad viņa arī...
Nē, nu vai tad man grūti uz Krieviju nobraukt! plašo roģinu paskatīt!... un naudiņa bij dikti pieņemama. Kad jau biļetes uz lidmašīnu bij nopirktas, viss sarunāts, es paskatījos kartē, KUR ATRODAS Vladivostoka!          (nekad neesmu bijusi laba ģeogrāfijas zinātāja) - LIELS bija mans pārsteiguma moments        ar TIK plašu roģinas apceļošanu kaut kā nebiju rēķinājusies   
... atpakaļ ar vilcienu braucām 6 diennaktis... līdz Maskavai... kura likās jau kā mājas rokas stiepiena attālumā   

   
nu cerams, ka zināšanas par ģeogrāfiju gadu gaitā ir uzlabojušās..    
..
kad man nebija foto profilā- daudzas dāmas rakstīja privāti ļotti jaukas vēstulītes... domādamas, ka esmu vīriešu kārtas...    

henriet, ka tik mēs neesam bijušas vienā un tajā pašā autobusā   

jā!!!! es pat tagad zinu,ka Portugāle nav D-Amerikā!!!!!!            

vai tu arī Portugālē esi bijusi? Laimīgā...

tik, nesaki, lind, ka draudzenes čalis arī tur tevi veda   

... attāliem radiem kāzas..
esmu kopā ar dēlu un meitu...
dēls man tāds ap divi metri gan garumā, gan platumā..    
.. jautrība rit pilnā sparā, dejas, atrakcijas utt..
viens kungs manos gados aicina dejot un jautā dēlam- vai drīkstu lūgt jūsu sieviņu??? dēls man pēc dabas aktieris saka- nu drīkst, bet tikai nepalaid rokas, vecīt- es visu redzu..   
varat iedomāties ka mēs visi smējāmies, bet kungs nesaprata par ko..
protams, jau dejojot viņam visu paskaidroju...

ai, nu man nāk prātā tāāādi kuriozi!!!! nu tur laikam būtu atsevišķa nodaļa tautā vajadzīga, pieļauju domu,ka katram ir riktīgi daudz ko stāstīt      

Formējam kravu dokumentus zeķubiksēm no Itālijas uz Krieviju.Vienā tūrē parasti bija ap 10 tādas fūres. Rinda liela, bet līgums,ka tie tiek apkalpoti ātrāk.
Izliecas kolēģe pa lodziņu un sauc uzgaidāmajā zālē: šoferīši ar zeķubiksēm, nāciet visi šurp!!! Klusums, bet kad piecēlās no krēsliem kādi 7-8 veči, tā riktīgs smieklu sprādziens!!!         

ne-e:):):):) tur mēs bijām vesela banda-spārnota armāda!!! bet tā pati draudzene gan tajās rindās bija             gan tik mazu gabaliņu iebraucām, tā kā nevaru teikt, ka tur esmu tā pa īsto bijusi, pamatmērķis bij Francija un Spānija, bet kaut kāds iespaids jau radās         

.. tās jau ir anekdotes no dzīves...

sasch, bet Austrālijā??? da es varu galvu likt ķīlā,ka tur noteikti bij kaut kādi brīnumi!!!   

... gatavojos apciemot savu draudzeni Grieķijā, viņa nedzīvo Atēnās, bet man ļoti gribās apskatīt arī šo pilsētu..

tas bija mans pirmais patstāvīgi plānotais brauciens pirms gadiem 6... laikam
arī valodas zināšanas ne īpaši...
atrodu internetā viesnīcu- ļoti smukas bildes un arī rajons tāds dikti tuvu centram... viss forši..         
dažas dienas pirms izlidošanas draudzene vēlas noskaidrot, kur īsti apmetīšos..
pateicu...
viņa sāka bļaut...     izrādās esmu norezervējusi viesnīcu rajonā, kas skaitās ’sarkanais".. tobiš-mauku rajons.. par cik Grieķijā ar to diezgan stingri- saprotu, ka man jādomā, kā to atrisināt..
pats interesantākais bija tikai pēc tam, kad nezināju, ko citu iesākt un sāku meklēt skype cilvēkus, kas dzīvo Atēnās..

atradi? grieķus vai latviski dūdojošos? nu, kaut vai slāviski   

nē..Lind... tur bija tikai viens neliels starpgadījums, kad mani metro uzrunāja viens vīrietis, pievēršot uzmanību maniem gredzeniem( tolaik nēsāju sudrabu)... viņš gribēja iepazīties... tikko biju šķīrusies un man nekas nebūtu pretī, jo bija tāds tīri neko..
bet mūsu pavadonis toreiz bija no Eģiptes arī ap 2 m garumā un platumā- vnk nostājās man priekšā un tam smukajam džekam pajautāja, ko viņš grib... savukārt viņš paskatījās uz augšu un atbildēja, ka neko vairs..   
tā mana iespēja iepazīties tika nocirsta jau pašā saknē..   

atradu... un komunicējam joprojām...

puisis atrada man citu viesnīcu, sagaidīja lidostā... izvadāja pa pilsētu.. noorganizēja extrēmas ekskursijas.. utt..

bet mīlestībā atzinās tikai pirms pāris gadiem..   

e-ehhhh... bremze puisis       bet nu vismaz labāk vēlak , nekā nekad!!!   

vienā braucienā Spānijā,mazpilsētā... izguldīja mūsu baru pa smuko un tā... vakarā devāmies kāda vietējā krodziņa virzienā . Nopirkām alu un secinajam,ka nu šššššausmīgi dārgs, bet ko lai dara- tādos pārbraucienos tomēr tās naudiņas tā neskaita.
Irādā,ka alus tika pārdots kopā ar visu stikla glāzi. Kad izdzer, tad drīkst turpat sasist,triezot pret jebkuru cietu virsmu!!!!          (protams, ne pret tuvāka galvu   )
Kad mums pastāstīja,ka tāda veidā viņi atbrīvojas no nedēļā uzkrātā stresa!!!... to tik mums vajadzēja!!!! ar tādu baudu traukus nekad mūža neesmu plēsusi!!!
Viena brīdī pēc riktīgiem paraugdemonstrejumiem, kā ir pa īsto jādejo!!! (izrādās,ka mēs tos spāņus savā karstasinīguma mierīgi sitam pušu!!!!   ) , izgajām ar družkām laukā brīnišķīgā vasaras pilnmēnes naktī atelpoties svaigu gaisiņu... kad manas družkas učenes ieraudzīja uz betona apmales stāvošas tukšas, neviena neuzmanītas stikla glāzes, viņu ģīmīšos iezagās viltīgs smaids... kā viņas tās glāzes lādēja pret sienu!!!          pēc tam atzinās, ka tas bijis kas līdzīgs orgasmam         

... labais... vēsie ziemeļnieki..
atcerējos..
pēc lieliem pārbraucieniem tajā pašā tālajā zemē jutos nu ļooti nogurusi.. un arī laika zona mani ļoti ietekmē..
zinu, ka līdz 50gr stiprā alkohola mani vienmēr dabū uz strīpas- tobrīd to ļoti vajadzēja , jo bija paredzēta kaut kāda tikšanās, kur man jārunā..
.. ieturot lenču ap 19 pēcpusdienā ( vakariņas bija paredzētas vēlāk).. es pasūtīju 50 gr tekilas, jo nekas cits man tajā dzērienu kartē nepiesaistīja..
oficiants pārprasīja reizes 5- vai tiešām es vēlos šo dzērienu un ar ko īsti man to pasniegt..
citrona šķēli dabūt bija problemātiski, toties svaiga citronu sula tādā pašā proporcijā nebija problēma..
teicu- ok.. derēs..
pēkšņi nodziest gaisma... bļāvieni, saucieni, kliedzieni... bungu vāles..
gaisma iedegās un oficiants nes man 2 mazas glāzītes..
atbnes , noliek , stāv un gaida...
es paceļu tekilas glāzi- visi apmeklētāji pieceļās...
izdzeru... visi applaudē... uzdzeru suliņu- atskan ovācijas.. un applausi..
samulsu, nosarku.. nezināju, ko teikt..
izrādās šādos iestādījumos stipro alkoholu tīrā veidā pasūta ļoti reti un, protams, ne sievietes..   

Mazpilsētā, kur dzīvo mani vecāki un vasaru pavada mans dēliņš, viesojas toreizējā valsts prezidente VVF. Mana mamma smuki sapucē mazo Pēterīti, nomazgā muti, sataisa skaistu puķu pušķi, iedod 4gadīgajam ķiparam rokās un dodas uz galveno laukumu, kur paredzēta VVF tikšanās ar pilsētiņas iedzīvotājiem.
Pēterītis ar pušķi tiek pastumts uz prezidentes pusi, bet - ak tu neraža - stāv ar muguru un pat nedomā pagriezties, lai mazais var tikt vaļā no omes flokšiem. Tad nu, nevarēdams, sagaidīt, Pēterītis ar puķu kātiem PUKŠ! prezidentei bulkās. Nostrādāja. VVF kā spindzele apcirtās riņķī un ieraudzīja mazu puisīti baltiem matiņiem un nevainīgi zilām actiņām, bet ar īgnu sejas izteiksmi...

.. zivuci- šādos gadījmos nepieciešams vismaz mobilais ar kameru..

         
saš, ehhhh... ja viņi redzētu, kā pa īsto tekila jalieto foršu babeņu bariņā!!!!            

zivuc, man atmiņā tāds stāsts - pad.laiku bērnības svētki, māsas meitiņai 3 gadiņi... pastāstīts,ka janes Ļeņinonkulim puķītes... nu, pie piemekļa,protams...
visi bērni kā bērni , aiznes ,noliek... bet mūsu Kristīnīte taču pieklājīga!! puķītes rociņās onkulim jāiedod!!! bērns stāvēja pie tā pieminekļa ,pušķīti izstiepis un skatījās uz augšu!!! cik atceros, pat avīzē tā bildiņa bija