valet, manās acīs viņa bija tantuks, puišiem iekāres objekts, tā es domāju. un es tad -jā... ar bizēm li’dz dupsim :)

Man jau sen pāri 40... kādas zeķes.. šī nodarbe varētu būt ap  80 gadiem, kad tiešām vairs negribēses aktīvi baudīt dzīvi... man 24 stundas diennaktī ir par maz, lai visu iecerēto paveiktu, es rakstu scenārijus, vadu saviesīgus vakarus, dejoju līnijdejas, mācos angļu valodu, strādāju divos atbildīgos darbos... kur laiks sēdēt un zeķes adīt... kaut gan to protu... vēl jāatlicina laiks mazbērniem, bet tas tik ciemošanās veidā, nē, meitenes mīļās, tikai aktīvu dzīvi piekopt, vienigais neatliek laika atrast sev dzīves draugu, bet gan jau... kaut gan, liekas. ka.šeit to neatrast.
Tagad laiks jāvelta tikai sev, gan palutinot, iepriecējot... jo nav jau, kas tevi palutinās... to mūsu vīrieši vairs neprot. Es dmāju, ka gadiem nekur un nevienā vietā nav nekādas nozīmes. Mēs esam tik jaunas, un tik darbīgas, kā katra jūtamies, tikai ar smaidu uz priekšu, mājās sēdēšanas laiks vēl tālu...

Forsi, bij aiz ka paraustit! Kaut gan manos bernibas gados, lielakajai daljai meitenju bij gari mati, un tikkai isi likas, ka kaut kas originalno!
Atceros mana klase macijas Ilzite, isa griezuma mati, un vel si gaja modernajas dejas. Visi puikas, ballites gribeja ar so padejot.
Interesanti, ka vina tagad izskatas, un ar ko nodarbojas?!

Preludija ir slikta omite, vinai nav laika cept, mazajiem knaukiem pankucinjas, un varit ievarijumu, un vel nabaga bernini, ziema staiga bez vilnas zekitem, un siltas sallites!

Preludija ir pavisam slikta omīte: neprot uzrakstīt scenāriju, kur viņas (mūsu) vīrieši prastu viņu palutināt.

piektdieni, kā likums, pats vari rakstīt no labās uz kreiso vai no kreisās uz labo, dzīve raksta savus scenārijus!

jā, valet, ja gremdējamies atmiņās, tad patiešām-bija laiki, kad bizes nebij topā :)

bet ja pievēršas šīs nopietni aktuālās (jeb otrādi: aktuāli nopietnās) sarunas iztirzājumā skartajām problēmām un to risinājumiem, tad nevaru piekrist b.Valeta k-ga uzskatam par vārda došanu cienījamajām piena devējām.
Nevar visas saukt par Ventām. Sajauksies un saputrosies.
Man ir zināmi vairāki principi teliņa vārda došanai:
1. nav nekāda principa, resp. kas ienāk prātā;
2. teļa vārdam jāsākas ar mātes vārda burtu, resp. Braslas meita ir Brūnaļa, tās meita attiecīgi Brice, utt.;
3. lielākā ganāmpulkā mēdz visām attiecīgajā gadā dzimušajām telēm sākt vārdus ar vienu burtu;
4. skat. 1.punktu;
5.!! vaislas buļļiem mēdz likt divus vārdus, resp. otrs vārds ir viņa cienījamā vectēva vārds, piem. Bruno Baisulis.
(piekusu)

piektdieni... Jūs šokējat tautu, labi, ja ne tautu visu, tad mani noteikti... tik pamatīgas zināšanas nooooteikti ir daudzu gadu pētījumu rezultāts.nu citādi tas nemaz nevar būt.(varbūt disertāciju?)

Manai Omei bija Brūnes pārsvarā. Venta arī reiz bija. Un Gauja ar.

Parasti govīm lika vārdus kādas upes vārdā, lai piena upe tecētu... !
Piem. Gauja, Venta, Lielupe un citas, pēc savas gaumes...

no 40-gadniecēm(+) uz govīm... :)

A nafig par 40gadniecēm.
Ja nu kādai liekas, ka viņai jāada ze’;ķes un jārušinās pa mazdārziņu- nuu tādai tāpat neviens padoms nelīdzēs...

labi, par govīm... ja par govīm, tad par govīm.vai aprobežosimies tik ar ieskatu vārdu došanas vēsturē jeb "raksim dziļāk"?

piektdienis arī par buļļiem... runāja... varam par aitām...

Mana pirmā iegūtā profesija ir mehanizētās slaukšanas 4. kategorijas operatore.
Tas tā- ja nu rok dziļāk..

Vidusskolā bija obligātā profesionālā apmācība- man, kā lauku bērnam, bija 2 iespējas- salucēja vai traktoriste...

jādomā arī kā foršāk nomirt, a to nekas nav sagatavots!piemēram, zārkam sagatavotam bēniņos, un no ozolkoka!

Japss... Tas gan labs padoms...

batka, ozolkoka zārki ir stipri smagi, kāpēc mocīt nesējus