Nevienam nekas maliņā nav jāstumj. Pēc 40 gadiem neviens nav jāpārveido. 
Jaunībā vieglāk pielīpēties.

Vai nu der uzreiz, vai- attā!

vecumā kā zināms ir stipri grūtāk pietrīties... vēl viens lielais mīnus ir tajā, ja ilgi dzīvo viens bez partnera... ai bet tas jau noteikti cits stāsts, bet ne par zeķu adīšanu...

Pēc 40-it, kad bērns(i) liels(i) beidzot sieviete var sākt padomāt arī par sevi.
P: Ceļošana, hobiji utml.

gudruna, tas ir tāāāāds stereotips, nu tik ļoti tāāāāds!!!!...
jo patiesībā sievietei par sevi jādomā gan līdz 40, gan pēc. un vispār-kurš to 40-gadnieces robežu izdomājis? cik zinu, gudri cilvēki ir pierādījuši, ka vīriešiem 40 ir tāda robežšķirtne... savukārt, ja mēs pamatojamies uz filmas "Maskava asarām netic" frāzi, ka dzīve sākas tikai pēc 40-un viņa to tagad zina noteikti, tad kontekstā viņa pēc 40 atrada savu mīlestību (vienkārši runājot).Un tieši tad pēc 40 viņa(un daudzas, kuras apprecas, piemēram, tajos savos +/- 40 gados) sāk dzīvot ne sev, bet mācās dzīvot diviem.

Vai tiešām, ja sievietei jau gadu mazliet pāri 40, tad laiks auklēt mazbērnus un adīt zeķes?
===========
Pēc 40mit sievietes vispār ir bīstamas
Dzīves pieredze rāda, ka labāk jāmūk...

Iedod ari Vesto vienu draudzīgu buču lai Lizetei ir par ko pukstēt un šķendēties

Lizette: protams, var pārgudri deklarēt, ka sevi jālutina, jāmīl stipri agrāk. Agrāk nesanāca, jo bija daudz laika, naudas, enerģijas jāziedo bērna attīstībai, izaugsmei. Tajā laikā no daudz kā atsakies par labu bērnam, jo visam savādāk nesanāk. (Ģimenei izrādījos vienīgais stiprais balsts.)
Nedomāju, ka es tāda vienīgā.

jēziņzeķītēs, kur versija saredzēja šķendēšanos??!!! bučojieties uz veselību!(uzlabosiet ja ne fizisko veselību, tad emocionālo noteikti)

Ciprese manu komentaru nesaprata, parveleja man to visu, un sorit man kaut ka kaulus lauz, cerams ka tikkai tas!

negribu nevienu personiski aizskart, bet gudrunas aprakstītais scenārijs ir raksturīgs vai nu vientuļajām ma’tēm vai sievām/mātēm, kas "velk"ne tikai savu bērnu(-us), bet arī vīru.

Lizette: Nolaidies uz zemes Latvijas realitātē ! Nevienam sen nav noslēpums, ka Latvijā to stipro, nobriedušo vīriešu- ģimenes balstu ir maz. Manu paziņu lokā zinu tikai vienu tādu . (Tas pats pa kluso no sievas paralēli satiekas ar mīļākajām!)

Nu dzīve ir gana skarba, tieši tāpēc jāmēģina to nodzīvot vieglāk, mazāk ņemot galvā sīkumus.

Es to pašu saku.
Ak jā.
/Paldies versijai par draudzīgo buču (ô‿ô) /

Ja par zeķu adīšanu, tad tur nu nevajag 40, ja reiz adīt, tad adīt visos vecumos , tāpat kā padomāt par sevi, jā protams arī par ģimeni, un tas nav tikai domāt  un veltīt tikai visu bērnam, -iem.Ģimene jau parasti tāds plašāks jēdziens, un ģimenē jau katrs katram ko labu dara. Nezi vai tur kas labs šādi upurējoties varētu sanākt.Lai gan, katram jau savs.Ja par gotiņām un tantiņām, tad ak nabaga gotiņas, ja tām sāktu pievērsties tikai tad, kad saimniecei 40 Ja par bērniem pēc 40, tad jā, tā var būt un citreiz pat ļoti vajag, bet tas laikam tomēr ar izņēmumiem-ja stabila ģimene, un tiešām gribās to vēl vienu ko palolot, ja ši ir vienīgā iespēja-tā tas man ļoti tuvos rados, bet tā apzināti uz to nezi vai.Lai gan, ko nu tur varu spriest, pašai patālīna radiniece vientuļniece(44), bēbim 7 mēneši, nu nešķiet man tas iedvesmojoši.Un nekā skaista tu nav.Tas gan laikam vairs ne par šo tēmu.

Ak jā, un ja ne zeķes, bet džemperus ada, tad jau laikam vispār dzīve galā

Nanaga gotinas tagad zagojas!
Jus jebkuru joku spejat parverst par nopietnu diskusiju!

Man jau gan, ja tas par pārvēršanu, tas teksts ar smaidiņiem

Cilveki iemacijusies slepties aiz smaidiniem, biezi ari pasakot ko nejauku, hop un ieliek smaidinu!
Indrak, es tagad ne par Tevim, es vienkarsi filozofeju!

Ā, tad laaaab, citādi es  jau parasti ar tādu apsmaidīšanos, mana iztēle bagāta, iedomājos situāciju(kaut par tām pašām izlocītajām gotiņām ar kurām pēc 40) un jāpasmaida

..es jauniibaa baig daudz adiiju, un netikai zekjes... tagad slinkums un neatmaksaajaas, kaapee adiit, ja var nopirkt gatavu un frishu!... ... ies uz slidlauku(ko jauniibaa neizbaudiiju) - ataa!...