vakardienas teātris.un pardomas. jā, izrāde iet jau kopš 2011. gada. zāle pilna, papildvietas, papildrindas, tatad iecienīta. zālē dažadu paaudžu sejas un augumi. tatad jābūt komplimentējošai reakcijai. ja, komedija, jā aktierspēla, jā viss savās vietās, zāle smejas daudz un dikti. personīgi smejos maz, kapēc- nu noteikti ne tālab, ka izrāde nepatika... nē, laikam vai nu pārsātināta, vai pagurusi, vai nesaprotu vairs kas ar mani... negribējās smieties.
’’Ar vīri nav viegli’’ jestrs gabals, kur vislaik visiem ir jarīkojas, jaieiet lomās, jātēlo, katram citam citu, un pārpratumu pārpratumi pārpratumi... protams beigas labas, viss labs, pāri kam jadabūjas- arī dabūjas, visi laimīgi, visi priecīgi un varu tikai ieteikt...
Un tai dāmiņai vai meitenītei vai jaunkundzītei, kura steiga, laikam metot maiņas apavu maisiņu mašina ir nokļudījusies un vienu kurpi atstajusi stāvvietas laukumiņa, novelu atgriezties pa pēdām un atrast savu smuko kurpi sveiku un veselu- es to pacēlu noliku uz caurules pie sienas troruāra mala-brauc un mekle, neatmet ar roku-kurpe smuka, jauna un ar tāāādu papēdi...
0
0