Versij, vai te Tu aizstāvi latviskās identitātes saglabāšanu?
"Kad runa par Latviju un latviešiem, lielākā daļa atmāj ar roku- sak, kādi nu latvieši. Visvisādu asiņu sajaukums. Kur tad te ir tie īstie un tīrie latvieši... Kad iet runa par valodu, arī tas pats- lai nu venterē čiuliski, čangaliski, tāmnieku un citās mēlēs. Kādu, pie velna, gramatiku un kādu latviešu pareizrunu.

Tad par kuras tautas un kādām tradīcijām te ir runa??? Sen te ne tās tautas, ne to tradīciju. Burvestības tās bija, ne tradīcijas. Burvestības. Vairāk sava imidža un varēšanas uzprišināšanai, nevis reālam labumam. Un burvestībās, ja kas, mēnešreizes pietiekami bieži iekļautas un izmantotas. Tā ka... vēl nevar zināt, kuros kapos zvanīs."

Tā, sākas ar gaiļa kaušanu, bet turpinās ar kapu zvaniem...

Pressumit, nesapratu, vai uzbrauciens? Par tērpiem tieši bija runa...
Versij, jā, lai cik jocīgi Tev neliktos, visas tautas svin gadskārtu ierašu svētkus.:)

MAN nekas neliekas jocīgi. Ja nu vienīgi tas, ka Tu sen esi sapinusies pati savos vārdos un apgalvojumos. Un kad pietrūkst argumentu, sāc skaisties... Bet tur es Tev nevaru palīdzēt.

Man atkal otrādi liekas... un arī nevaru palīdzēt... :) Bet neiespringstu. Un jau sen pateicu tieši to pašu, ko Vasara tikko. Kamēr Tev bija uznāciens ar mēnešreizēm.:))

Bet tU palasi, palasi... nu vismaz Googli. Par tām mēnešreizēm pameklē pagānisko tradīciju sakarā

un k;ads latvie;su taita sakars ar horoskopiem un to zīmēm??Tie tak tie rakstiti vai katra avizē..
un katra izdeviga bridi pieminets, piemeram es esmu tāda un šitāda zīme un tāpec esmu tads ka esmu:D
par horoskopiem tauta zina vairāk, kā par Mārtiņiem un Miķeļiem..
kaut tie tikapt ievazti ka helovini..

Labi, labi, Tu visgudrākā. Mani tas it nemaz neuztrauc.:))

Arī ķekatu maskas neesot bijušas tāpat vien.katrai sava loma un nozīme. nevis vienkārši ķemoties... bija jābūt lācim, dzērvei, vel tur šadiem tādiem dzīvniekiem, (neesmu gugle, neesmu eksperte)neiztrūkstošs ķekatnieku pilka bija nāves tēļs. no kuras nebija jabaidās, kas ar nāvi dabūjis padancot, tas ilgi dzīvojis. ja-naivi, bet ļautiņi ticeja un ļautiņiem patikas kaut ka sevi izklaidēt.Jūs ticēsiet vai ne, bet-zināt- nebija tais laikos televīzori un interneti... nu nebija.
kapec tiešī Miķēļi- tiešī tā-beidzas viens rits dabā, lauka darbi mazuma, jo agri satumst vakari, veļu laiks beidzies, kad mirušie peiminēti un godināti... un līdz Ziemsvētkiem, vakarus īsinot, var jautri patusēt. staigājot no mājas uz māju, puisi varēja nolūkot sev meitas, meitas- parādīt sevi puišiem(jo redziet-iepazīšanās portālu nebija-sausmas, vai ne?).un ja ņemam vera, ka šis patiešām vistumšākais laika sprīdis, kad diena sarūk sarūk sarūk.Tāpēc tieši Tagad un tāpēc tiešī Mārtiņos. un nevis tāpēc ka kalendārī rakstīts Mārtiņa vārds(jo redziet-ārprāts-arī kalendāru nebija, nebija atzīmētas 5 darba un 2 brīvdienas).
Vai to vajag visu darīt mūsdienās? varbūt nevajag, bet nevajag teikt, ka nav par to jāzina... Lieka informācija, zināt te cilvēkiem... hem cilvēks jau ta izmanto desmito daļu savu smadzeņu potenciāla, un iespējams ar interneta laikmetu-vēļ mazāk. a priekš kam smadzenes izmantot- visam tak ir gugles mamma...

Tās maskas, tie tērpi... tie jau, Pressumit, tie paši spoki, veļi, mirušo gari domāti.

Daļai droši vien jau senajos laikos tā bija iespēja patusēt- smagie darbi beigušies, vakari tumši un gari- var iet tuvākus un tālākus kaimiņus apciemot...

Pirms gadiem 4 svineeju Maartinjus kopaa ar folkloras kopu 2 dienas. Bija jauki, to pat nevareeja saukt par svineesanu, ta bija Maartinju izdziivosana. Bija noskanja, bija fiilings..

Es pirms kāda apmēram mēneša pabiju atkal Riekstiņos, Jaunsudrabiņa muzejā. Un pēcāk noskatījos Puiku. Mazbērniem parādīju. Dzīva interese un milzumdaudz jautājumu. Tur mūsu saknes un mūsu latvietība.

Ā... tomēr pārdomāji. Tagad sāksim mērīties ar lavietību... Spēlītes... hi, hi...

Brīnums jau notiek. Tepat un tieši ar jums

A man ar viņu nav jāspēlējas. Man viņa ir. Manā gaumē un manā izpratnē, tas gan...

Cilvēki bieži vien domā, ka kristietība sola labumus tikai tālā nākotnē vai pēc nāves, taču tā tas nav. Debesu valstība ir daudz tuvāk. Tā ir tur, kur cilvēks negaida Tā Kunga otro parādīšanos, bet ir jau savienojies ar Dievu. Tieši šobrīd, nevis viņsaulē, tieši tepat notiek brīnums.

Laime jau nav aiz kalniem. Tā sākas tepat. Tiklīdz apzināmies, cik nepilnīgi esam, un vēršamies pēc palīdzības. Kristietība mūsu laimi nepārceļ uz tālu nākotni. Atliek vien pastrādāt pašam ar sevi un darīt to regulāri un sistemātiski. Tad arī būs rezultāti, kurus nevajadzēs gaidīt veselu mūžību! Taču, ja neko nedarīsim, paliksim tādi paši, kādi esam.
Igors Kudrjavcevs

versija, spoki un veļi ir 2 dažādi jēdzieni.un tie nu gan nekur nebija domāti! veļi bija mirušo tuvinieku gari, kurus veļu mēnesī mieloja. mēs ejam uz svecīšu vakariem. savukārt spoki ir nelāgā nāvē mirušo dvēseles, kuras nevar rast mieru.

Nuja, kas vienam kaimiņam velis, tas otram būs spoks. Vai latviešu mitoloģijā ir spoki??

jap, ir spoki.