nu nezin kurš tad tagad lasīs 26 lapas vecu diskusiju. ja vēl es nezinu, vai es tur ko esmu bildusi vai ne... tik daudz sava laika negribas tērērt...

šogad pie manis neatnāca neviens diedelnieks..

... tas labi. Varbūt izmirs šī "tradīcija".:))

galvenais kas taja senaja diskusija ir tas ko ari te cenšas pasacit.., jā seniem latviešiem tas bijis svarigi..
bet mūsdienas tas ir nesvarigi..muzejiski

diemžēl neizmirs. tirgotāji un klubiņu īpašnieki nepieļaus... un šodienas bērni jau savus bērnus bez kauna zīmes stieps pa kaimiņmājām diedelēt-saldumus vai izjokosim... Interesanti- ja kāds ta arī pateiktu- nu tad izjoko-, ko diez tie nabaga bērneļi darītu. viņiem jau ne jausmas-ko izjokot, kā izjokot

Amerika- Jaunā pasaule. Tur savulaik ieceļoja uz dzīvi, uz palikšanu un laimes meklējumos daudzi un dažādu tautību ļauži. Taču, redz, savulaik skuma pēc mājās, dzimtenē palikušajiem, pēc saviem aizsaulē aizgājušajiem vairs nekad nesatiktajiem tuviniekiem. Un tad nu, būdami tādi tur visādi, katrs ar savu tautisko bagāžu un vēl kādu daļu paņēmuši klāt no vietējiem indiāņiem, radīja Helovīnus. Aicināja savu mirušo senču garus, sauca, cienāja... Tik, redz, nesaukti līdz nāca arī svešie... ne tik labie un labvēlīgi noskaņotie. Lai tos atbaidītu, darināja tos ķirbjus, tos visādos gaismekļus un baismekļus, lai gari saprot- šais mājās visi jau sanākuši, te vairs svešiem nelūgtiem vietas nava...
kaut kā tā.

Nesvinu arī Helovīnus. Un Lūcijas nesvinu. Bet diedelēšana Helovīnos ir tikpat nožēlojami smieklīga kā vienotra pārprasti-nesaprasti-reanimētā "latviskā tradīcija".

Par āboļu pautu karrašu, lai cik tas arī mūsdienās dīvaini neliktos, pirms vairāk kā 200 gadiem tika dēvēts ābolu olu pīrāgs, kura recepte drukāta pirmajā oriģinālajā latviešu valodas pavārgrāmatā, kas izdota 1796. gadā un paredzēta muižas pavāriem. Lai interesantāk, esam saglabājuši tā laika izrunu un gramatiku.
Lai arī dīvaini skan, recepte ir viegli pagatavojama un pīrāgs tiešām izcili gards.




Āboļu pautu karraša-lielisks senlatviešu ēdiens

Āboļupautukarraša
Sagriez nomizzētus āboļus it smalki, sakuļļ 8 jeb vairāk pautus ar vienu karroti smalka cukkera, kanēlu, kordemomu, sīkām rozīnēm un it smalki sagrieztu citroņu mizu, liec tos sagrieztos āboļus klāt; izceppi labbu tiesu saberztu maizes mīkstumu pannā ar sviestu kamēr saus un ciets top, piemaisi to klāt, ka labbi bieza mīkla top, izceppi tad pannā ar sviestu; kad ir gārdu gribb taisīt, tad liec vēl klāt smalki sagrūztas nomizzētas saldas mandeles klāt. Kad tā karraša pie pannas pielippusi būtu, tad sakuļļ 3 pautus, leij drusciņ ūdeni klāt un ieleij visapkārt pannā.( ja godīgi- neka īsti nesaprastu, ja tiešām gribētu kaut ko izcept pēc šitā parauga)

Zini ko, Versij! Par Helovīniem nepaslinkoji, izlasīji. Tad tā vietā lai te muhļītu par "pārprastinesaprastureanimēšanu", labāk būtu iepeistojusi kādu Mārtiņdienas dziesmiņu, ticējumu vai citu tradīciju. Skolas bērni, priecīgi atnākuši no piektdienas stundām, stāstīja, cik jautra diena bijusi. Saģērbušies maskās un izgājuši visas klases ar dziesmām un dejām. Suminājuši arī Mārtiņus. Tā kā... kamēr omes žulti lej, jaunieši pasvin.:p

bernudarzos svin ar Valentindienu..

Nu tad tradīciju zinātājas, varbūt pastāstiet man, nezinātājai-kādēļ tik īpaši tiek sumināti Mārtiņi, kādēļ velk tās karnevālu drēbes un kādēļ kauj gaiļus, zosi vai ko nu vēl.Un nevajag ieteikt googli, bet īsi un saviem vārdiem, jo tikai tā var labāk saprast, nevis kautko citējot.

Neizmirs. Tirgotāji nepieļaus. Šo var attiecināt arī uz Mārtiņiem.
Jaunieši pasvin. Šo arī var attiecināt kā uz Mārtiņiem, tā uz Helovīniem

Rit, Tu tā vienpersoniski pareizi zini, par ko te IR un par ko te NAV runa? Runa ir par to, par ko runā. Un es runāju par to, ko es šajā kontekstā redzu un vēlos pateikt.

Es piemēram gribētu svinēt Zintus vai Kārļus, padalieties-kādēļ Mārtiņi?

Runā, Versij, runā, bet izlasi arī diskusijas pieteikumu... reizēm.:)
Mārtiņi, Pressumit, tāpēc, ka Mārtiņi šodien.;) Kārļi 28.01.:)

Gan jau kaut ko iepeistos. Tradicionālu.

Mārtiņi- 1. Tā ir senlatviešu robeža starp rudeni/ ziemu, tāpat kā Ūsiņi- starp pavasari/ vasaru.
Beidzas viens darbu cikls, sākas nākamais.
2. Beidzas veļu laiks, kurš sākās Miķeļos...

Ne jau vienmēr ir jāsvin.
Bet tā ir da’la no mūsu senču kultūras.
Tāpēc mans uzskats, ka vismaz pamatvilcienos ir jāzina.

... un tas nudien nav iepeistots.
To zinu... Man vecmamma stāstīja jau bērnībā.

Vasariņ, a priekš kam jāzina??? Kad es saku, ka latvietības saglabāšanai, Rita apstrīd. Neesot par tēmu.

Jā, piekrītu.
Latvietības, savas etniskās identitātes saglabāšanai...

Tauta ar pazaudētām saknēm ir mirusi tauta...

Paldies vasarai.Ja vēl kāds pateiktu par karnevāla tērpiem...
p.s.parastie tie, kas ar putām uz lūpām iestājas par tradīcijām un to saglabāšanu, tik vien var pateikt kā -tāpēc ka tā ir. :)vai ne, rit?

gandrīz visām tautām tās tradīcijas ir līdzīgas... Tas Ritas citāts.
Beidzas veļu laiks, kurš sākās Miķeļos... Tas Vasaras citāts.
Un pieliekam klāt manu skaidrojumu par Helovīniem, kuri būtībā arī ir mirušo piemiņas diena...


Kad jau nu līdzīgas, tad līdzīgas. Tad i svin. Kā prot un kā uzskata par vajadzīgu. Citi klusējot, citi pasvinot, citi ar gaili un citi ar ķirbi.