Kultūras kanona meklēšanā saskatu zināmas līdzības ar Latvijas lepnuma meklēšanu. Kur nereti tāds vai šitāds "sasniegums" tiek bīdīts izrauti no kopējā konteksta. Un tad nu gadās tā, ka visas Latvijas priekšā gorās un dižojas kādas vietējā mēroga pajols.

Latvijas lepnums "uzlec un noriet ", bet kultūras kanonam vajadzētu būt paliekošam, bet to, vai būs vai nebūs, uzzināsim tikai laikam ejot. Tātad šoreiz tas būtu " pastāvēs, kas nepārvērtīsies ".

Kultūras kanons.
mhh
Mazāk jau vajadzētu mums(lielai daļai, arī man) muldēt apkārt un vairāk par šo tēmu runāt ar mūsu jaunatni.
A to drīz sanāks kā angļiem, kur padsmitniekiem aušvica asociējas ar izklaides parku, un krievijā vārds holokausts ar tapešu līmi.

Meirovics, Pauls der.
Galu galā labāk visu Latvju tautu.

Miris Latviešu tautas dzejnieks Imants Ziedonis. Visdziļākā līdzjūtība piederīgajiem.
"Ziedonis bija viens no latviešu visu laiku izcilākajiem dzejniekiem, publicistiem, īsās prozas (epifāniju) autoriem. Savas dzīves laikā Ziedonis strādājis arī par tulkotāju, scenāristu, politiķi.
Viņš bija spilgts atmodas laika politiskais darbinieks, kas tika apbalvots ar otrās šķiras Triju zvaigžņu ordeni. Ziedonis bija viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem."
Manuprāt ierakstāms Kultūras kanonā Zelta burtiem.
"Es esmu kartupeļa zieds. Kādēļ tu gaidi no manis Neļķu un Rožu dvesmu? Kādēļ tu gaidi, lai es neesmu tas, kas es esmu?" Imants Ziedonis
"Uzvelciet baltu kreklu, kamēr jūs esat jauni. Un rociet zemi. Rociet zemi, kā neviens pirms jums to nav racis. Pasaule ir siltuma izslāpusi. Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais. Jums ir siltas rokas, bet kādam ir nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais?"Imants Ziedonis
"Tad apstājas laiks, Un tā bija mīlestība. Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas. Un sekundes varēja grābt kā smiltis Un sviest uz vienu vai otru pusi – Tam nebija nozīmes. Un nebira ziedlapiņas. Un nerūsēja dzelzs, Un mēs vairs nemācējām skaitīt. Un tas ir tas skaistākais – Ka mīlestība neprot skaitīt." Imants Ziedonis
"

Nekā jau nepietrūkst Ir saule, debesis,
Un maize abrā rūgst.
Un bērni dzimst -
Nekā jau nepietrūkst.

Bet skaidri jūti,
Pirmais sniegs kad snieg,
Ka nepietrūkst,
Bet arī nepietiek.

Jo tas, kas dabūts,
It nekur nav liekams,
Un tas, kas liekams,
Ir tik nepietiekams.

Un tad, kad zvaigzne krīt,
Tā it kā iekož:
Viss nepaliekošs ir
Un nepietiekošs.
*******
"

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas elles var paciest.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un kad viņš skatās tev acīs
Un mēmi klusē, un nelūdz nekā,
Lai sāpju smagums tiek dalīts.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un tu nezini, kā lai palīdz.
*******

Mīlestība divreiz neatnāk
Mīlestība divreiz neatnāk,
Mīlestība mūžā ir tik viena,
Tā kā tava zārka smagais vāks,
Tā kā tava piedzimšanas diena.

Tā nav mīlestība, kura māk
Gadiem ķircināt un gadiem plosīt,
Mīlestība tā kā zibens nāk -
Atnāk, balta uzliesmo un nosit.

Tā mēs ejam. Dienas dziest un aust.
Uguns šautrās ilgu spriegums krājies.
Zibens! Tavs! Un atkal tas nav tavs,
Uzliesmo tavs draugs un blakus gājējs.

Viens pēc otra sadeg smaidoši
Zilā zibens trāpītie un ķertie.
Ejam tālāk! Ejam gaidošie,
Zibens netrāpītie, nenospertie!
******


Ir tādi cilvēki
Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi.
Liekas, ka sirds viņiem nemaz nav.
Vai viņi ļauni? Vai viņi mīļi?
Kad viņi smejas? Un kad viņi raud?

Tev likās - vētrām tu pasauli sedzi.
Žilbinošs prieks un līdz sāpēm ass!
Aiziet un pāriet, un vēlāk tik redzi -
Tas jau vēl nebija it nekas.

Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi.
Liekas, nekā viņi neapjauž,
Bet pašā dziļumā mīlestība
Nobrāztām rokām akmeņus lauž.

Nobrāztām rokām, bez viena vārda
Akmeņus salauž un akmeņus šķeļ.
Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda,
Nojauc un atkal no jauna ceļ.

Kur ir tavs "mīlu", un kur ir tavs "gribu"?
Kur it tavs koks, un kur ir tavs zars?
Kur ir tavs ceļš uz bezgalību?
Kur ir tavs arkls, kas tevi ars?

Kas tev ir draugi, un kas tev ir mīļi?
Tu jau nemaz pats to neapjaud.
Ir tādi cilvēki - sirds dziļi, dziļi
Smejas par tevi
Un par tevi raud.
******
Un visbeidzot...



Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.


Un kāds ar atdauzītu cirvi,
Ar trulu cirvi dienas tēš,
Un dīvains apnicības velniņš
Uz spožām gardīnstangām sēž.

Un it ne velna nevar saprast,
Kāpēc uz loga puķes zied,
Kāpēc no rītiem vajag celties
Un kāpēc vajag gulēt iet.

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Jo nav kas ņem un nav kas dod!
Un viens tu dzer no savas krūzes,
Viens savā maizes rikā kod,

Viens ej un pats pie sevis smaidi,
Viens savu rūpju vagu ar...
Cik daudzi cilvēki tā dzīvo,
Un izrādās – tā arī var.

Var jau...
**********

Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas…
Un tas ir tas skaistākais -
Ka mīlestība

Tagad Imants ir viss lielākajā Gaismā, Mīlestībā

Salīdzinot ar diplomētajiem filosofiem, diplomētais filologs Imants Ziedonis, iespējams, bija, ir un ilgi vēl būs/turpinās būt viens no lielākajiem Latvijas un latviešu filosofiem, kaut izteicies lielākoties literatūrā = dzejā un prozā. Grūtpaciešams/smagizturams tiešā saskarsmē, toties patiesi interesants Lidojumā -- ar Kurzemīti, īpaši jau pirmo... Epifānijām, tāpat pirmajām, Poēmu par pienu, Taureņu uzbrukumu un Latvijas ainavu kopšanu arī termina vistiešākajā nozimē... un daudz, daudz kā cita. Veiksmīgu turpmāko Lidojumu Latviskās duomKultūras kanonam.

http://www.youtube.com/watch?v=xxL-jRyLGrU

http://www.youtube.com/watch?v=H9aBLJ8nY2U

Kad latvietis nemāk ārzemniekam paskaidrot par savas tautas kultūras kanonu un tradīcijām, nemāk pateikt, kas priekš latvieša ir gadskārtējie kapu svētki, viņš saka Dead people festival. ( Izrāde Līgavainis )

kas tik traks ir ar tiem kapusvētkiem???, ... pilnigi nekas uz Polijas un peruānu fona, ..pēdējie savējos senču vēl izrok un kaulus uzpucē, ...

Ir kultūras kanoni, bet ir arī kultūrvēsturiskas, vēsturkultūriskas, vai kāvēlnosaukt, bet itkā nozīmīgas, varbūt pat simboliskas vietas. Piemēram, Krastmala. Smuki un pārsteidzoši jau bija, kad vakar pēkšņi krastmalā parādījās salūts, sākotnēji nesapratu, kam par godu, bija pat doma, ka nepilsoņi pēc sava kongresa svinās.


Izrādās, ka tas salūts par godu KHL sezonas noslēgumam, Cerību kausam un Rīgas Dinamo.


Var jau būt, ka Rīgas Dinamo ir ir mūsu nacionālā komanda, un tās sezonas noslēgums ir tikpat nozīmīgs kā citi nacionālie svētki. Žēl tikai, ka hokejisti paši krietna daļa to nesaprot, un nespēlē nacionālajā komandā, bet tur, kur vairāk maksā???


Vai tas jautājums ir strīdīgs, vai tomēr nav - visdrīzāk, jau ka nē, un viss ir O.K., čaļi salūtu godam nopelnījuši. Bet piemērs ir labs, kā spruks maisam gals vaļā, un salūts Krastmalā draud pārvērsties par ikdienu, ja naudasmaisi mācēs samesties, tad 18. novembra salūts tāds pļukšķis vien būs uz citu fona.