Priecājos, ka skolēnu mācību programmā iekļauts tāds mācību priekšmets kā kulturoloģija. Manā laikā tāda mācību priekšmeta nebija un varu godīgi atzīties, ka dzīvē bieži vien pietrūkst zināšanu šajā jomā - runāju tieši par seno kultūru,
Esošajām akualitātēm var izsekot līdzi pats, ja vien nemāc slinkums.
Žēl, ka šeit kā negatīvais piemērs pieminēts Maestro.Ja tā aizdomājas, tad arī Šekspīŗs, Puškins, Čehovs, Tolstoji u.c. būtu jālasa tikai orģinālā. Jo tulkojot arī ir klāt piedeva no tulkotāja.
Un nemaz nav jāpiemin "pārnesumi" no un uz latviešu valodu. Kā tiek šobrīd interpretētas un "pārlatviskotas"uz skatuvas Blaumaņa lugas? Nezin vai autoram bija doma, ka viņa izrādē kāds bizos pa skatuvi bez bikšelēm/runāju, ko redzēju/. Un protams ne tika tas.
Par kapu kultūru. Mēs visi/ daudzi/ atceres dienās ejam pie tautā pazīstamu cilvēku pieminekļiem, atceres vietām.
Vai noliedzot latviešiem piedēvēto, pārlieko aizraušanos pieminēt savus priekšgājējus - tas būtu aicinājums nekopt savu senču kapus, ļaut aizaugt tiem ar nezālēm???
Man arī ir doma - kā tagad moderni- izkūpēt gaisā. BET tas nenozīmē, ka es nekopšu - kamēr varēšu - savu vecāku atdusas vietu. Tas ir katra sirdsapziņas jautājums.
Esmu bijusi kapos Vācijā.Tur viss ir daudz perfektāk sakopts. Tā kā daudzināt, ka latviešiem ir bezmaz vai kapu mānija - tas ir tikai mīts. Manuprāt.
Un Kanoni ir tikai kanoni.Tie mainās un mainīsies. Bet gadu gaitā izkristalizēsies patiesās kultūras vērtības. Kā tas ir bijis un būs.