dikti patika gan šis gan viss raksts..par vienkaršiem cilvēkiem laukos, kas lasa..un lasa daudz..
man pašai atkal atsācies grāmatu lasišanas periods nezinu ko ķert ko grābt..
..
un ja viena no dienas kaifigakajam daļām man ir aizvērt savas istabas durvis...
tad gultā rokas grāmata uz acēm brille..
tiesa bik nozogu miega daļu...

Ķieģeļu slaidas muguriņas neuzbāzīgi un delikāti rindojas uz koka paliknīša.Ķieģelīši nav bezkaunīgi, tie nekad nelūgti neuzsāk sarunu, netirda, nebāžas dvēselīte.Tie gaida siltu roku pieskārienu un ļaujas .Ķieģelēšana, tā ir dvēseles diktēta motivācija .Neapšaubāmi, divvientulība ar ķieģelīti ir daudz labāka par bezjēdzīgu trīšanos uz soliņa, pļerkstot ar sagumušām ķoķām, ķoķiem .
Tā ir bauda, iezslēgties istabā un būt kopā, ar ķieģelīšiem

beeda, dabūsi pa kātiem

Anksunamuna, ļoti labi un patiesi vārdi. Ja beeda ir mūrnieks, tad jau ķieģelīši arī labi...

tas ari tiesa..par to mūsu beeduci

Man no tiesas gribas Jums teikt- Juus tak esat vieni baigi forshie vella pulveri... es godiigi vareetu Juus visus sabucjot miilji.

... esmu izsalkusi pēc literatūras latviešu valodā...
tāpēc arī pučemodāns no LV braucot bija grāmatas...
vienu laiku, kad strādāju vairāk nekā atpūtos, tad gan bija brīdis, kad grāmatu rokās nevarēju paņemt...
būtu tas bibliobuss pa UK pabraukajis...

lady laba ideja..kads tur talumā varētu to realizet..domaju piekrišana butu

anks, bet vai zini, cik dārgi tas te būtu? no vienas pilsētas līdz otrai?..un pa ceļam mazie miestiņi... un kas segs degvielu? ..ja no LV viena gala līdz otram ir max 500km, tad UK vismaz 5x vairāk..

Vasara - lasāmais laiks.

Ziemā peldēsim, sauļosimies, atpūtīsimies, iesim pie dabas, a tagad lasīsim...

Man nav lasāmā laika, lasu, kad uznāk iekāriens...

es lasu neatkarīgi no sezonas un no veicamo darbu apjomiem... vienkārsi lasu.

Beeda, ja tai jauizbūvejama telpa var iebarikādēties, lai vienatne vai kopā ar labu meistaru uzmūrētu būvējamo kamīnu, -- nevis kādu franču, spāņu utml. širpotrebu, -- buvējamo ar kāu neierindas viltību, piemēram izliekto siltumspoguli, tad, to mazbūvīti beidzot, skats un kaifs ir labaks neka ar vairākā ķooķām mēnešīem garos sadzīves punķu un asaru seriālos.

Ja par grāmatām, -- tikko vienai īsti labai pats iespringu uz nepilliem Ls 9 un ar prieku pēc vairākkartejas izsmeķēšanas plaidu pa līdzīgiem smeķētajiem, kuri nu lustīgi... Tam/tiem, kam garšo ļoti rūpīgi izstrādāta/kopta latviešu valoda, noteikti iesaku noprovēt "islandiešu seno meistardarbu, pasaules literatūras pieminekli" uut., utml. Hravnkela Freijgodes sāgu. Azartsiki un gudri Knuta Skujenieka un Ulda Bērziņa priekš- un pakaļ-vārdi. Ingas Berziņas Norveģijā četrus gadus smagi no senislandiešu valodas urbts tulkojums 64 vai tml. nelielām lappusitēm... toties kādām! Plus vēļ ziemeļvalstu literatūras parzinu skaidrojumi, tikpat gari ka sāga, tikpat interesanti un aizraujoši stasti par mutvardu literaturu bez īsti zinama autora, ar īsinajumiem --- biezo senislandiešu prestižam un pašapziņai! -- iz teļādas pergamenta pārraksitai... Vuhh! Velams lasīt lēni un partraukumos iemest aci kādos net-a videtismos ar islandes vulkājniem, lavas laukiem un ūdenskritumiem...

Bridinu: diez vai patiks, ja patīk Hameleonu rotaļas, -- ja skan fonā, bez lidzpardzīvojuma, saga var arī patikt...

te tauta šad apraudas, ka nav diskusiju..ka esot tikai bla, bla vai zemjostas tēmas par to kāpec kurš ar kuru pārgulēja..un ko tagad darīt??
(tiesa tām ir liela piekrišana)

Tieši tā, kāpēc tad nevar sauļoties un lasīt ? Man vienalga - ziema vai vasara, lasu tik un tā. Ziemeļnieki man arī patīk. Bet lasīt lēni un izgaršojot... jāpadomā, diez vai sanāks, es grāmatas riju. Protams, ne Hameleonu rotaļu līmenī.

Kā, ko darīt, -- mūrēt, lasīt, uzķēķot kaut ko nebūt smeķīgu sev un savam rotaļu biedram, noeldeties, pašai nenoslīkstot un citus neslīcinot, kaut laiski, bet kaut cik erotiski pasauļoties, vai prasti smagi rukā nepatīkamu darbu: visplašākās demokratiskas iespējas!

ar interesi lasu "15 jukušas avis", par 15 bijušajām republikām un to dzīvi tagad.. patreiz 4 grāmatu - Gruzija

pavasarī pie tantukuka iekuram atradu, Adieņu ģimeni,
ar tādu aizrautību izlasīju abas daļas (itkā esot trešā, gribētos arī to izlasīt), paradoks -nekas nav mainījies no tā laika līdz šim.
Kad jau iesāk lasīties, tad parāvu vēl pāris tieši latviešu rakstnieku garadarbus, sen nebija tādi pārlasīti, un jādomā ka mūsējie mentalitātei tomēr tuvāki (man) :)))
un aizrāva ne sliktāk par jaukajiem ārzemju romāniem.

Olivia, -> labu apetīti, ja tiec klāt!