Eju un eju pa mežu
un izeju mežam cauri
un spraucos caur mežmalas krūmiem
un caurbrienu vīgriežu pļavu
un nonāku klajumā

Eju un eju pa klajumu
un ieraugu vientuļu koku
un kokā kāds putns dzied
un saule ap koku met loku

Eju un eju tālāk
un nevaru aiziet no koka
eju un eju un eju
eju līdz izmisumam
un nevaru aiziet no koka
un putns nepārstāj dziedāt
un dzied līdz izmisumam

Un saule met debesīs loku
un visu laiku ap koku
saule met loku ap koku
met loku līdz izmisumam

J.Baltvilks

A mēs studentu lociņā dziedājām parodijas, arī par Credo, ar pretenziju uz Gunta Veita balsi:
Nebaidies, ja žņaugšu Tevi,
Es ar nemazgātām ruo-uo-kām,
Un ap tevi tā ā degvīns
Neredzamas rokas vīšu,
Kad tu prom uz mājām lien...

viens no ķertā Bargā ķertajiem pantiņiem, bet man patīk... no satori.lv


Ļoti jauki apsveicami
Atņemt tantei somiņu
Un tās vietā uzdāvināt
Kādu Labu Domiņu

un ja tā tante tu?

ķertā Bargā pantiņi ir vienkārši dievīgi. :)

>Lindovna. Šitais M. Misiņas dzejolis man ir ļoti mīļš

Bargais man draugs, neaiztiec Bargo

kas ir - tāpēc vinā pantiņi nedrīkst patikt, ka Tev draugs?

Viņš nav ķerts, viņš ir smuks

vēl - smeldzīgs portugālis Alvaru di Kampušs. dikti man šis teksts. un varbūt pat sasaucas ar pirmītējo Džoni, ko jau ieliku...

Tas, ko sajūtu, ir pirmām kārtām nogurums...


***
Tas, ko sajūtu, ir pirmām kārtām nogurums -
Bez kāda dibināta iemesla,
Drīzāk jau no visa kā un ne no kā:
Nogurums kā tāds - un tikai.

Neauglīga jūtīguma smalkums,
Traka iekāre pēc nezin kā
Un kvēla tiekšanās pēc kaut kā neesoša -
Tieši tas,
Tāpat kā tas, kā visā mūžīgi man pietrūkst,
Rada nogurumu,
Lūk, šo nogurumu,
Nogurumu.

Nenoliedzami, ir tādi, kuri alkst pēc bezgalības,
Nenoliedzami, ir tādi, kuri vēlas neiespējamo,
Nenoliedzami, ir tādi, kuri nevēlas neko, -
Trīs veidu ideālisti, pie kuriem nepiederu:
Jo es bezgalīgi mīlu galīgo,
Jo es līdz neiespējamībai mīlu iespējamo,
Jo es vēlos visu, jā, vēl mazliet, vienalga, vai tas iespējams
Vai arī ne...

Un rezultātā?
Viņi savas dzīves - nodzīvo vai nosapņo,
Viņi savus sapņus - nosapņo vai nodzīvo;
Viņiem vidus ir starp visu un neko,
Kamēr man lemts lielais, dziļais,
Jā, un paldies dievam, neauglīgais nogrums.
Visaugstais nogurums.
Vien tas, vien tas, vien tas...
Vien nogurums...

09.10.1934.
No portugāļu valodas atdzejojis Leons Briedis.

par to, ka smuks, es nepavisam nestrīdēšos. ir, patiesi.

Paldies Zum - bigi labā tēma, sēžu un ar prieku lasu dzejoļus, dažus pat nokopēju... super!

hanibal - Tu dzeju nevelc... un atbildot - labprāt mainu somiņu pret Domiņu, turklāt ar lielo burtu...

(it kā smukie nevarētu būt ķerti... )

Nav viņš ķerts, viņam patīk pajokot

Haijama - vai ne, ka Bargā panti ir dievīgi... paldies par smeldzīgo nogurušo portugāli...

Meitenes nelasiet pasakas
Meitenes dzeriet šņabi
Šai dzīvē laimīgs ir tikai tas
Kuram nekad nav labi

Reiz bērnībā nozagu Dievam mieru
Un laku viņu kā putainu pienu
Tagad šis Dieva miers katru dienu
Dauza mani pret sienu

ooo... man šodien galva kā spainis... tik daudz rukāt nedrīkst...

šis tas patika? ... vispār,man uzdzinās azarts:)

Ints Birzkops
Madonna interjerā

Cigarešu dūmi staipās sveču gaismā,
"Boney M" ap savu asi griežas,
Piekliedz istabu ar Nekodarīt.

Vīns pa glāzēm izlīst kaparsarkans,
Rokas kustas nosvīdušas,
Mutes smejas, acis ņirdz.

Madonna skumji raugās lejup,
Bērnu ciešāk pie krūtīm spiezfama,Pakārta virs pelnu trauka.

Cauri gaisam uzpampušam
Klusums truli ausīs iedūc,
(magnmet-) Fonā vairs mūzikas nav. (Lenta beidzās)

Nekosacīt.Acis meklējas pa stūriem,
Rīts jau bāliem,
Aukstiem pirkstiem taustās.

Kauns zied rītam vaigā,gaismai austot.
Soļi aizšļūc.Durvis aizkrī.

Madonnai rokās
Beidzot bērns
Var aizmigt.

(sakiet vēl,ka neesat nekad neko līdzīgu pēc truliem tusiņiem izjutuši!!!         )

Es tak saku lindovna, dzejā ir viss, viss ir dzejā :D

ja man būtu pirksti un deguns
ja man būtu visas šīs ēverģēlības
nagi plaušas un naba

arī tad es nebūtu nekas vairāk
vai arī nebūtu vairāk tavs
nekā sviedri un asinis mīļā

tad kāpēc tu skaties no otras puses
kā mirusi It kā es būtu viss

(c) Edvīns Raups

BET!!! - es nekad to neesmu noliegusi!!!
tā ir... viena no skaistākajām lietām,ko radījis homo sapiens!   
tikai,piedod, zum,esi sev radījusi gana dīvainu tēlu, lai patiesai aizrautībai ar dzeju nespētu noticēt   

Es ar dzeju esmu aizrāvusies no vidusskolas laikiem. Man labākā draudzene, ar ko kopā gāju bērnudārzā un sēdēju vienā solā līdz trešajai klasei tagad ir rakstniece. Nupat saņēma Kultūras fonda stipendiju.Viņas sīkais brālis vada hipiji.lv, bērnība viņs bija mazs, apļš un riebīgs. Vēl kādi jautājmi?