... jocīgi - kāpēc lai šeit kaut kas vairāk piestāvētu vai mazāk piestāvētu?
Vispār... ja par šo vietu, tad bieži, ai, cik bieži gribas citēt Janu Moori:
...
Neiesalsti savā pārliecībā,
lai arvien tev paliek kāda jauna,
kāda nezināma, skaista varbūtība.
    
* starp citu, nezināju, ka Dripem ir luga...     rekur izglītojoša tauta.el.vē.

Var jau gadīties, ka Dripem ir arī luga, visu jau nevar zināt.

Speciāli piektdienim...

Andrejs Dripe:
sākotnēji romāns "Pēdējā barjera"(1971.), pēc dažiem gadiem,1975. - luga. Uzvedums, ja pareizi atceros, Drāmas teātrī. Jā, tā laikam bija , jo prātā palicis Norenbergs,kurš šito pantiņu par "mīļo" arī skaitīja un Kaijaks...

cgkldsjhal;gdfjfdskl;
fgjmkldsgh
fgnasfgjha njkghaas
fgdnmsagk

fjkds;gj
fgma;lgja;ģja;ģj
fmdasd
fgjmkasgjal;gj;ll

/jdsgj/

   pašdzejiski:)))   

O! piektdieni,paldies!!!
pameklēju tantē guglē...
kā izrādās!!! tomēr Dailē!!!! un dramaturgs un režisors bijis Arnolds Liniņš!!! re,ar to Norenbergu kaut kas sajucis... bet šoreiz man piedosim,labi? gala beigās, man tad varēja būt gadi 7-8 ,kad šito redzēju pa TV:) un daudz tā izrāde vēlāk arī nav rādīta... varbūt vēl kādas 2 reizes...
vispār Dripe ir baigi labais... arī tā grāmata par meiteņu koloniju bija riktīgi laba... kaut kad vēl instiņa laikā rakstīju darbu didaktikā, uz tiem patiesajiem stāstiem balstoties... it kā jau sauc par romānu, bet vairāk tomēr kā dokumentāls stāstījums... ar nelielu māksliniecisko piešprici:)

Speciāli Lindovnai...
   
"Arnolds Liniņš konsekventi pievērsās jaunākajai latviešu dramaturģijai - iestudēja vairākas Gunāra Priedes lugas ("Nāc uz manām trepēm spēlēties", "Tava labā slava", "Zilā", "Vai mēs viņu pazīsim?"), Paula Putniņa lugu "Uzticības saldā nasta"(... ), pats veidoja vairāku prozas darbu dramatizējumus un uzvedumus (A. Dripes "Pēdējā barjera", E. Līva "Velnakaula dvīņi")".
Starpību jūti?

    dod ķepu, Lindovna... Tavs "paldies" te vēl nebija, kad savu "speciāli" zīmēju...    

Bet Dripe patiešām labs (nav gan par tēmu "dzeja") un es tik sens, ka Pēdējo barjeru redzēju teātrī...

dzeju gribat??!!!
njuuuu... labbbi...    

Māra Misiņa

Vai sadzirdi,kā viņš runājas?
Tavs bērns runā pats ar sevi.
Ne ar mums, ne ar mani, ne tevi.
Viņš runājas pats ar sevi...

Mūsu bērni runā ar sevi.

Viņi lien savos slēpņos un alās,
jo mātēm ir burzīgi svārki,
mātes domās un atziņās dalās,
un viņām viss ir tik ār-kār-tī-gi...    

Mīļie vārdi kā apgrauzti kauli.
Vai maz vērts stāties rindas galā?
Zem skopās maiguma saules
jūtas jau piedzimst dalītas.
Ko noglabāt nebaltai dienai
nepaliek pāŗi, tas pierasts,
un bērns savā alā
pats sevi
uzrunā vienā mierā:
- Neraudi, pāries, būs labi!
Mēs varam veikalu uzspēlēt abi.
Reizē pārdevējs, reizē pircējs!

- Liec mūs mierā! - viņš rīt skaidri sacīs.

Kas no galdapakšas tur vizēja?
Skumja bērna
vai vilcēna acis?

   

speciāli Dubultvilkam (un arī Mīcei - nav gari un ir ritmiski):

Sienāži sisina, pērkons iet
turi savam sunim muti ciet
turi ciet purnu, lai nedabū riet
sienāži sisina, pērkons iet

(Rainis)

...
kaut ko vēl ... mazliet...
ka veltījumu... kādam...

Amanda Aizpuriete

Pa pieneņu pļavu nāk nāve -
Basa , dzeltenā kleitā, bez izkapts.
Tev ir skaista un godīga seja, nāvīt.
Es tev ticu!

Es ticu,ka pavasaros
Mirst no mīlestības
Un no ātruma - tāpat kā no mīlestības.

Mēs nobērām drauga kapu
Ar pieneņu ziediem un nenobriedušām saulēm.
Viņa melnais motocikls
Tālāk mūsu atmiņās šosejās drāzas,
Kamer viņš pats
Nāk skaistajai meitenei blakus pa pieneņu pļavu
Ar sauli kā dzīvību-
Tieši sejā.
Viņš ir pavasarī.
Pavasarī, kurš vakar beidzās.

Manai vecaimaatei saluuza
Zinger shujmashiina.

I.ZIEDONIS

..pie mums, tautās ,ir daudz skolotāju...
nu,ko ? varbūt arī viņas tā drusku iepriecināt?
kaut pati tāda, cieņā noliecu galvu viņu priekšā... un...
ai, nu neteikšu... tās,ar kurām esmu natūrā runājusi, zina,KO es par šo profesiju domāju...

Inta Gātere
Īsā distance

Kā grāmatas lapu
Klases durvis viņa atšīra
Izdedžu pilnām acīm.
Pleci tai springa zem pasakāmā.

Kā cilvēks no tramplīna lec
( atstādams
atbalstu
kaut kur
krīt pretī
ūdenim)...

Tā viņa pasmaidīja
Un sāka no balta atkal.

Visu stundu viņa stiepa
Ūdeni tuksnesī.
Tuksnesis krītainos solos
Gulēja nolaistām ausīm,
Mati Unta romānā ieslēdzies.

Zvans.Aizgāja sausa aka.

   piektdieni!! da Tu ko??!! Rainis??!!
par daudz moderni izklausās...

man tik ausīs skan Imka, kā šito dziedāja... khmmm... pareizāk-ieklepoja savā dīvaini nazālajā kakla balsī:) Turaidas Rozes laikos

āā...    kāds ievēroja gan...
Nu tad pasaki, kas tas ir, ja ne Rainis...

ai... es nezinu... paga...
varētu būt Klāvs... ai, tomēr ne-e...
paga,kas bija tajā laikā no spicajiem?...
Ziedonis?!   tad jānirst iekšā skatīties,ar kā vārdiem pārsvarā viņš ko rakstījis...

hi! toč, Ziedonis!         

Vai tu zini, kas ir hūbijs?

- Nē, es domāju par to, ko teiks ventspilnieki.

- Mammu, vai tu zini, kas ir hūbijs?

- Nē, meitiņ, pilsēta klausās!

- Vai drīkstu nokrāsot sarkanus matus?

- Pilsēta nesapratīs.

- Vai drīkstu plaši atvērt logus? Man tik ļoti trūkst gaisa. Te.

- Baznīcās tornī redzēsi sauli!

- Es gribu sarkanas magones.

- Pilsēta nesapratīs.

- Es metīšu debesīs akmeņus smagus.

- Tur ir tikai dubļi.

- Reizēm es gribu runāt ar sevi.

- Nedzirdēju, ko tu teici!

- Vai tu zini, kas ir hūbijs?

- Pilsēta nesapratīs.

" Vajag lielu pašapziņu, lai par sievu, kura pēc tevis no vannas izskalo duļķes, teiktu, ka viņa ir muļķe. "I.Ziedonis. Zum, lai Tev dzīvē vairāk veicas!

nu labi... vēl pēdējo... šobrīd... varbūt velāk..vel kaut ko:)

autori/u esmu aizmirsusi pierakstīt...
tā ka - ups,sorru, bet no tā paustā doma jau nemainās,vai ne?

Cilvēcība

Parkā uz viena soliņa
diezgan glītas
un baltās tenisčībās
sēdēja laime un mīlestība.

Parkā uz otra soliņa
diezgan rupjas
un caurās zeķēs
sēdēja nelaime un naids.

Parkā uz trotuāra
starp abiem soliņiem
diezgan glīta un diezgan rupja,
baltās tenisčībās un caurās zeķēs
sēdēja CIL-VĒ-CĪ-BA!!!            

    lai laba atlikusī dienas daļa!!!!