beed, es jau neleju kā Tu! Es pa pilienam.

ja kas - es varu atrasties vienā telpā ar to liliju pušķi.;) Ļoti patīk:) un dzīva vēl esmu.:)

Bēduci Tu tak tagad nerunā par to kā sveķaina malciņa smaržo????


Es no bēnības atceros, ka vienam skuķim mamma teica... nū meitenes jūs gan salējušās un tāgd kā pēc pie*irsta meža... :D :D

Tā jau ir ka katram savādāk . Man lilijas stipri atgādina kapliču vasarā . Tāpat ar Lavandu pret kodēm .

Rudenī, kad kuļ graudus arī forši... tā pavēlāk, kad aju sāk krēslot...

nu lūk.;)) es neesmu bijusi vasarā kalpičā.:)
bet esmu bijusi kāzāss, kur baznīca ceremonijas laikā bija greznota tikai ar liilijām un pēc tam visas telpas un galdi kur risisnājās kāzu svinēšana - arī ar lilijām.:)

Vai kāds vēl atceras svaigi ceptas rudzu maizes smaržu ?

tikko pļautas zāles aromāts ir jauks.;)

Pat visjaukākā smarža, ja tās ir par daudz, var kļūt par smaku Kaut kur lasīju, ka pareizi esot izpūst smaržu gaisā un tad iziet tam mākonītim cauri. Es gan tā nedaru

Es atceros gan maizes smaržu... / tā lepni ziņo to / :) esmu diezgna laika pavadījusi ceptuvā kur man draudzenei mamma strādāja... Mums pat ļāva ieraugu jaukt mučelēs, bet nekas, ka mēs viņām visus halātiņus ar to mīkl pieķēzījām :)

Tev nu gan Moki ir atmiņa! /lepojos līdzi, ka Tu atceries maizes smaržu/

Smaržas es lietoju no rīta, pēc dušas viegli iesmaržinot visu ķermeni... nevis salejot lielu daudzumu vienā punktā.

Bēduci man no bērnības tiešām ir daudz mīļas atmiņas un reizēm šķiet, ka mans smalkais šņobelis ar mani spēlējas :P

Vai Jums arī ir tā, ka sajūtot kādu senāk lietotu vai atmiņā palikušu smaržu, tas asociējas un atsauc atmiņā konkrētu laiku un notikumus?

ir

Kas Jums nekaiš.
Atmiņā tik patīkamas smaržas.

Man atkal brīžiem gribas noķert pamatīgas iesnas, lai mans šnobels nejustu smakas, kuras ir gadījies saosties ;)

Jā, ir gan

ir

Bēducim ir, bet, kas ir??? :P :P

Agrs agrs rīts arī pa foršo smaržo... tad, kad putniņi vēl tikai jaušami sāk čiviņāt...

Atceries, kad pēc priekiem škūnītī, mēs pa pļavu dipinājām, ar skaļiem kliedzieniem baidijām piemeža alni, kā skrējām pretīm vasarīgajam saullēktam!/ Kā lēkājam pa govs pļekām, kā tīkamas mums tās likās... mmm