oi, Billi liekam pie ābecēm...

bet ja ir tā, kā saka Haijama, tad es (lai arī neesmu nekur iejaukts), ieteiktu Aijo Brambeha jaunāko bestselleru "Skaļais klusums" (2010., bet tulkots jau 56 valodās).
Gan spraigi (resp. nenāks miegs), gan izzinoši (tātad vērtīgi)

arī ābecei rada: El Tat "Zāles dvēselei" - par hermētismu - ieskats senajās zināšanās par pasauli un cilvēku...

arī citas šīs rakstnieces grāmatas...

Izlasīju Daces Judinas kriminālromānu - "Tik vienkārši", turpat 700lpp, bet lasījās ātri.. vien mati ceļas stāvus, ja iedomā, ka kas tāds varētu būt arī patiess..

sanāca kauns, sevi pieskaitu pie lasītājām un pat kaismīgām lasītājām, tak te birst tādi autori tādi nosaukumi, kurus nekad neesmu cilājusi. Hmm, viela pārdomām, būs laikam sēnalas jāliek pie malas un jāņem kas nopietnāks.bet nevelk tā pārliekā filosofija.nepavisam nevelk.

kā, kaimiņien, arī Brambeha "Skaļo klusumu" neesi cilājusi?

veco perdeli Kurtu Vonnengūtu (kā saka rakstnieki!), kurš raksta vāciski (kā domā redektōri!) jau a neskādē palasīt.
skat. arī Sjaguro Jamamoto, Kendzeburo Oe, Nacumi Soseki. Tuve JansoneDante. Rablē. Dostojevskis. Čehovs.
nu, Īeina vai Aieina "kopš tā laika" nekāda pārpasaulīga fizolopija, bet par lietu un perfekti uzrakstīts. kāds kopīwraiteris - analfabēts bija nolamājis par defektīvu - nav defektīvs.

Man šķiet-bērniem un pieaugušajiem derētu izlasīt "Tille un suņu vīrs".

ja patīk mazliet mistiski romāni, lielisks ir arī japāņu Haruki Murakami. no latviski tulkotajiem man vislabāk derēja "Aitas medīšanas piedzīvojumi" un "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals". īpaši otrais.

arī mistikai reizi pa reizei nav ne vainas

nesen lasīju ķīniešu autores grāmatu-precīzi nepateikšu-’’Sniega Roze un zīda vēdeklis’’aptuvenais nosaukums. Ļoti interesanti palasīt par viņu tradīcijāmpar dzīves uzskatiem un to, kas tik ārkārtīgi atšķiras no mūsu uztveres.pats sižets -nu tāds nekāds, un galvenā varone drusku kaitināja(uzrakstīts no ES viedokļa).Bet tā apkārtne-ak dievs vēl tagad reizēm, kad iedomājos-cik simtiem gadu miljoniem meiteņu mocīja un dzina teju nāvē, laužot pēdas, lai būtu’’skaistuma ideāls 8cm -liliju pēdiņa-.man tas nekādā gadījumā neliekas pieņemami, bet tur... nu, kam patīk par citām zemēm-iesaku.Izdevums samērā jauns.

skat. arī Margeri Zariņu. TILTI UN AIZAS. miniromanā Riks Sondors 2 nāvīgi krutie džeki par prototipiem ietrāpījuši.

Cilvēki lasītu par 20 % vairāk, ja zinātu ko lasīt - tā šodien lektore seminārā apgalvoja.

interesanti, kur lektōre ļēma %-us! neteica, par cik % vairāk cilvēki (cilvēku?) lasītu, ja grāmatas būtu lētākas, ja būtu drošāka lieta, ka neizsviedīs no vōnunga ar visām grāmatām un ja viņiem būtu par 32% vairāk "brīva" laika?

Pienen, tur viss, diemžēl, ir patiess Un īstenībā bija (ir) vēl daudz trakāk. No vienas puses ir labi, ka mēs daudz ko nezinām. Es par to Judinas grāmatu runāju.

pasife patīk turēt rokā un pārlapot, ielikt grāmatzīmi ...
es grāmatu arī apostu 1-mēr.

Es izvēlos audiogrāmatas :) var lasīt pa ceļam uz kaut kurieni ;)

Tā kā man redzes atmiņa ir daudz spēcīgāka, tad es labāk uztveru un atceros ar savām acīm lasīto, nevis klausīto Bet katram jau savādāk

Harald, pavisam jaunas grāmatas smaržo kaut kā īpaši

tikia viena no tās grāmatu kaudzītes man ir pie mājas.

pasife, neuzskatu, ka grāmatas ir jāatcerās, tām ir jāsniedz emocijas un vislabāk, ja dod emocijas un pēc tam nepiesārņo smadzenes ;) attiecīgi vajag pamēģināt audiogrāmatas :)

ka tik ssitaa burtus neaizmirst...