pasife- Nikita Frenča... tāds spraigs psiholoģiskais detektīvs... !

dumpigais- Federiks Breidbederam kopš tā laika latviski tulkotas vairākas grāmatas. Tev varētu patikt- Romantiskais egoists... !

Sofija Kinsela ’’Antimājsaimniece’’, viegls, labs humors, arī saturs interesants . Atslodzei.
Noteikti jau pieminētās Stīga Larsona trīs grāmatas. Sākumā gan grūti ielasīties, saprast, kas ir kas... Tad nu es lasīju pa diagonāli apmēram 50 lpp., pēc tam iekritu atkarībā, un nesaprotamās vietas šķīru atpakaļ, lai izlasītu to, ko palaidu garām. Katru grāmatu izlasīju apm. 3 dienās( ņemot naktis palīgā )

Pēters Hēgs "Smillas jaunkundzes sniega izjū­ta" - ļoti spilgts dziļi metaforisks darbs, ja gribas padomāt, aizdomāties ne tikai par krimināltaciņu atšķetināšanu, naudu, varu, dabu, sniegu, Grenlandes ledājiem un intuīciju, izdzīvošanas spēku kā tādu... viens no tiem darbiem, kas iedvesmo ticēt sev un motivē iet uz priekšu - nevis norāda mistiskas shēmas, bet ļauj atrast katram savu iekšējo balsi...

inkognitoo, būsi laikam trāpījusi 10-niekā

Ābeci jau būsi lasījusi - izlasi Kafku, Bībeli, Džoisu, Beketu, Federiko Garsiju Lorku, Ivlinu Vo, Folkneru, Robertu Šekliju un Džordžu Orvelu.

un Markesu un Billiju Šeikspīru!

un Gabrielu Garsiju Markesu.

harald! atkal tu paspēji pirmais..

Markess

Tas būtu labi, pasife, ja tā...

skaisti smeldzīgs stāsts ar ļoti daudz pārdomājamā materiāla ir M.Kunderas "Nepanesamais esības vieglums". līdz sāpēm.

Tagad sekos pats grūtākais - grāmatu sadabūšana

Ļoti daudz grāmatu var atrast internetā un "ievilkt/iekopēt/ielādēt... ", nu, valodas gan dažādas, bet...

Nepatīk lasīt elektroniski, patīk turēt rokā un pārlapot, ielikt grāmatzīmi, sīkumi lasīšanas procesu padara to par sava veida rituālu

Ābeci jau būsi lasījusi
man patīk šis domu gājiens par ābeci...
Piemēram, runā, ka latviešiem esot bijis (vispār jau vairs nerunā, tātad laikam nav bijis) tāds Vilis Lācis. Nez vai "Vanadziņš" ir tā kārtīgi izlasīts, pat teiktu, iegaumēts?

Vanadziņu grūti lasīt, uz beigām dikti sirdi savelk čokurā.

jā, un skatos, vieni importa piedāvājumi... vai tad pašiem nekas vairs netiek rakstīts/izdots?
Kaut gan no tiem pēdējiem modes gabaliem (un pat cienījamu vīru stipri pozitīvi recenzētiem), īpaši pie dūšas negāja ne Viļa Lācīša (pseidonīms - joks?) "Stroika ar skatu uz Londonu", ne Ozola "Latvieši ir visur" (pieteikts kā "pirmais latviešu globālais trilleris"(?!?)), kas gan vairāk smaržo pēc grafomānijas (un vispār to esmu pametis pusratā (puslasītu), būs jāsaņemas, varbūt tā sāls pie gala)

piektdieni, nu tur nu neko nevar darīt - katrs piedāvā to, kas pašam paticis un šķitis vērtīgs pēc izlasīšanas. lai arī pati drusciņ esmu iejaukta literatūras lauciņā, bet teikšu godīgi, no tiem latviešu prozas darbiem, kurus man ir izdevies izmocīt līdz galam, nevienu citam neieteiktu. kad uztrāpīšu uz tādu, ko ir vērts ieteikt, tad arī to darīšu. nu, neiet man pie sirds, kur nu vēl otram iesolīt..

Vizmas Belševicas "Bille" - pirmais, kas ienāk prātā kā vērtība... ar par to pašu - zālesstiebra tiecību pret sauli...