Laiki -- grūšaki? Dzīsmes -- daiļākas? / 20
02/11/2010 12:28 | Diskusija lasīta 2503 reizes
Viens no latvjiem tīkamākajiem mītiem: jo cietsirdīgāki vagari un grūtāki laiki, jo lielāka latvju māksla, no dainām līdz Jaunajam Rīgas un vecajam Nacionālajam teātrim. Nacionālo nu ar Balvu apriņķī dzimušas izrādes ierosu nu latgaļu dialekta Ōdu klausītes un skatīties var vienigi pēc lielas rindas vai maza blatta. "Nepareizās" valodas un aplamās runāšanas svētki?
+ pasvaigs Jānis Rokpelnis:
Kādreiz pilis dāvāja dziesminiekiem.
Tagad putna brīvību vien.
Pāri materiālistiskiem niekiem,
palūk, datoru kāši skrien.
Katram datoram piekalts pa vīram,
dāmai, jauneklim, jaunavai.
Brīvi zvaigznāju virā tie iras.
Un tos skubina tauta, davai!
Dziediet tā, lai mēs pilis slejam,
kur tik tīkami asaras liet,
skaisti pieminot dzejdari aizgājēju,
kam no ciešanām mute nu ciet.
Dusi, dziesminiek, smiltiņās klusi,
mūsu maizi vairs nespēsi ēst,
nu tā mumsīm ir palikusi,
tavas dzejas gan ziņģēsim mēs.
Tevi piemiņā paturēs tauta,
tavu kapiņu apkops kāds rads.
Kāda dižena dvēsele pļauta!
Kaut gan biji tu parazīts pats.
Kādreiz pilis dāvāja dziesminiekiem.
Tagad putna brīvību vien.
Pāri materiālistiskiem niekiem,
palūk, datoru kāši skrien.
Katram datoram piekalts pa vīram,
dāmai, jauneklim, jaunavai.
Brīvi zvaigznāju virā tie iras.
Un tos skubina tautaavai!
Dziediet tā, lai mēs pilis slejam,
kur tik tīkami asaras liet,
skaisti pieminot dzejdari aizgājēju,
kam no ciešanām mute nu ciet.
Dusi, dziesminiek, smiltiņās klusi,
mūsu maizi vairs nespēsi ēst,
nu tā mumsīm ir palikusi,
tavas dzejas gan ziņģēsim mēs.
Tevi piemiņā paturēs tauta,
tavu kapiņu apkops kāds rads.
Kāda dižena dvēsele pļauta!
Kaut gan biji tu parazīts pats.
+ pasvaigs Jānis Rokpelnis:
Kādreiz pilis dāvāja dziesminiekiem.
Tagad putna brīvību vien.
Pāri materiālistiskiem niekiem,
palūk, datoru kāši skrien.
Katram datoram piekalts pa vīram,
dāmai, jauneklim, jaunavai.
Brīvi zvaigznāju virā tie iras.
Un tos skubina tauta, davai!
Dziediet tā, lai mēs pilis slejam,
kur tik tīkami asaras liet,
skaisti pieminot dzejdari aizgājēju,
kam no ciešanām mute nu ciet.
Dusi, dziesminiek, smiltiņās klusi,
mūsu maizi vairs nespēsi ēst,
nu tā mumsīm ir palikusi,
tavas dzejas gan ziņģēsim mēs.
Tevi piemiņā paturēs tauta,
tavu kapiņu apkops kāds rads.
Kāda dižena dvēsele pļauta!
Kaut gan biji tu parazīts pats.
Kādreiz pilis dāvāja dziesminiekiem.
Tagad putna brīvību vien.
Pāri materiālistiskiem niekiem,
palūk, datoru kāši skrien.
Katram datoram piekalts pa vīram,
dāmai, jauneklim, jaunavai.
Brīvi zvaigznāju virā tie iras.
Un tos skubina tautaavai!
Dziediet tā, lai mēs pilis slejam,
kur tik tīkami asaras liet,
skaisti pieminot dzejdari aizgājēju,
kam no ciešanām mute nu ciet.
Dusi, dziesminiek, smiltiņās klusi,
mūsu maizi vairs nespēsi ēst,
nu tā mumsīm ir palikusi,
tavas dzejas gan ziņģēsim mēs.
Tevi piemiņā paturēs tauta,
tavu kapiņu apkops kāds rads.
Kāda dižena dvēsele pļauta!
Kaut gan biji tu parazīts pats.
Atbildes (35)
1 2
šamais būtu labais, ja katrs SPĒTU savu izloksni atklāt... gan marīns, kuram nav poņas kāda tad ir īsti viņa izloksne, gan versijai, kura gandrīz ideāli runā latviešu literārā valoda, bet varētu arī nepakautrēties... un ventiņi varētu ieklepot un sēļi dažādie, un augšzemnieki un visi, visi, visi... un krievi, kuri latviski runā...
tas tīņiem ir bīstami, ja no bara atšķirās...
tas tīņiem ir bīstami, ja no bara atšķirās...
0
0
> Malvīt, paldies!
Piektdienas/sestdienas naktsvējš iepūtis te kādu dvēseli, kas rūpīgi tos tēmas Rokpeļņpantus izlasīj’se un redzīgi padomāj’se... :) Man šī Jāņa teksts likās interesants ar ironiju, kas ielikta ziņģiski izaicinoša pantmēra vieglumā, -- redz, Tu saturu tomēr pamanīji. Jā, dramatismā, varbūt pat traģikā ar Vācieti sasaucas, kaut formā, kā Haijama-x, saturu nesamanot, saturam pāri pārbraucot, vairāk uz tā paša Rokpeļņa farsisko Kanālmalieti velk. Un pirms Vācietiskā Kanālpeļņa Lapmežciema dīvainais, gaisā pasistais "zvejniekdēls" Ziedonis teica:
"Man vēl ir kalts, ar to es varu kalt,
pirms aizeju pa tālo gaismas stigu.
Un puspajokam, pus pa nopietnam
Es atstāju uz sava kapa pigu."
Un, ja neesi gatavs mirt un pigu atstāt uz kapa, tad var atstāt kases aparātā čeka kopiju pēc promvirziena aviobiļešu iegādes visai ģimenei? Lai diegi, kas apkārt un ar kuriem nav aršana, paliek, -- jo tie diegi ir neuzvarami?
A vot, kā tad ir? Vai tiešām tie dzejnieki tādi liekēži, na-a-afig barojami: "Mūsu maizi vairs nespēsi ēst"?
Idejas un saturi mums nafig, visu izšķir forma, izskats? Pressumitai redz, Rokpelniskās formas velk uz sārtā dedzināšanu un latgalu valoda uz Nacionālā teātra skatuves apdraud visu Latviju vairāk nekā mongoļi tatāri?
Piektdienas/sestdienas naktsvējš iepūtis te kādu dvēseli, kas rūpīgi tos tēmas Rokpeļņpantus izlasīj’se un redzīgi padomāj’se... :) Man šī Jāņa teksts likās interesants ar ironiju, kas ielikta ziņģiski izaicinoša pantmēra vieglumā, -- redz, Tu saturu tomēr pamanīji. Jā, dramatismā, varbūt pat traģikā ar Vācieti sasaucas, kaut formā, kā Haijama-x, saturu nesamanot, saturam pāri pārbraucot, vairāk uz tā paša Rokpeļņa farsisko Kanālmalieti velk. Un pirms Vācietiskā Kanālpeļņa Lapmežciema dīvainais, gaisā pasistais "zvejniekdēls" Ziedonis teica:
"Man vēl ir kalts, ar to es varu kalt,
pirms aizeju pa tālo gaismas stigu.
Un puspajokam, pus pa nopietnam
Es atstāju uz sava kapa pigu."
Un, ja neesi gatavs mirt un pigu atstāt uz kapa, tad var atstāt kases aparātā čeka kopiju pēc promvirziena aviobiļešu iegādes visai ģimenei? Lai diegi, kas apkārt un ar kuriem nav aršana, paliek, -- jo tie diegi ir neuzvarami?
A vot, kā tad ir? Vai tiešām tie dzejnieki tādi liekēži, na-a-afig barojami: "Mūsu maizi vairs nespēsi ēst"?
Idejas un saturi mums nafig, visu izšķir forma, izskats? Pressumitai redz, Rokpelniskās formas velk uz sārtā dedzināšanu un latgalu valoda uz Nacionālā teātra skatuves apdraud visu Latviju vairāk nekā mongoļi tatāri?
0
0
1 2
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni