02/11/2010 12:28 | Diskusija lasīta 2502 reizes
Viens no latvjiem tīkamākajiem mītiem: jo cietsirdīgāki vagari un grūtāki laiki, jo lielāka latvju māksla, no dainām līdz Jaunajam Rīgas un vecajam Nacionālajam teātrim. Nacionālo nu ar Balvu apriņķī dzimušas izrādes ierosu nu latgaļu dialekta Ōdu klausītes un skatīties var vienigi pēc lielas rindas vai maza blatta. "Nepareizās" valodas un aplamās runāšanas svētki?
+ pasvaigs Jānis Rokpelnis:
Kādreiz pilis dāvāja dziesminiekiem.
Tagad putna brīvību vien.
Pāri materiālistiskiem niekiem,
palūk, datoru kāši skrien.
Katram datoram piekalts pa vīram,
dāmai, jauneklim, jaunavai.
Brīvi zvaigznāju virā tie iras.
Un tos skubina tauta, davai!
Dziediet tā, lai mēs pilis slejam,
kur tik tīkami asaras liet,
skaisti pieminot dzejdari aizgājēju,
kam no ciešanām mute nu ciet.
Dusi, dziesminiek, smiltiņās klusi,
mūsu maizi vairs nespēsi ēst,
nu tā mumsīm ir palikusi,
tavas dzejas gan ziņģēsim mēs.
Tevi piemiņā paturēs tauta,
tavu kapiņu apkops kāds rads.
Kāda dižena dvēsele pļauta!
Kaut gan biji tu parazīts pats.
Kādreiz pilis dāvāja dziesminiekiem.
Tagad putna brīvību vien.
Pāri materiālistiskiem niekiem,
palūk, datoru kāši skrien.
Katram datoram piekalts pa vīram,
dāmai, jauneklim, jaunavai.
Brīvi zvaigznāju virā tie iras.
Un tos skubina tautaavai!
Dziediet tā, lai mēs pilis slejam,
kur tik tīkami asaras liet,
skaisti pieminot dzejdari aizgājēju,
kam no ciešanām mute nu ciet.
Dusi, dziesminiek, smiltiņās klusi,
mūsu maizi vairs nespēsi ēst,
nu tā mumsīm ir palikusi,
tavas dzejas gan ziņģēsim mēs.
Tevi piemiņā paturēs tauta,
tavu kapiņu apkops kāds rads.
Kāda dižena dvēsele pļauta!
Kaut gan biji tu parazīts pats.