O... Beatai varētu sanākt forša atmiņu grāmata..KW, sēdi un mācies

Dolcevita, katram savs piegājiens, katram savs stils. Domāju, ir lietderīgi dalīties ar pieredzi.
Un izlasot diskusijas autora atmiņās par skolu, kļuva mazliet skumji. Saprast ka netiec līdz pārējiem bērnam ir diezgan traumatiski. Bērni visos laikos ir bijuši nežēlīgi.
Par šo es tā nopietni saku.
Man ta kas... tikai tāds tra la la

beat, tev jāraksta miniatūras vai esejas. iespējams, es šo tavējo par skolu slepus nozagšu   , bez tavas atļaujas   pielabošu gramkļūdas un iedošu saviem devītajiem.jo!viņi ne vella nezina par padskolu.es stāstu, un šiem lielas acis. un man žēl, ka kaklautu neesmu saglabājusi. oktobrēna nozīmītei kkur jābūt. un vēl mūslaukos nekad nav bijusi transportlīdzekļu opcija ar nomītām kājām, traucējošām mugursomām, utt. mums bija opcija: no skolas ejam "pa augšu" vai "pa leju" . augša bija pār tiltu, kas pār Dubnu, un uz priekšu, leja bija pār tiltu, pa uzbērumu lejā, tur tāda kā koku gatve, un uz priekšu. gatve izcirsta. tur maxima.vot.

Es būtu priecīga ja Tu pielabotu tās gramkļūdas un atsūtītu man. Lai redzu. Es jau dikti cenšos, bet ... :)
Atļauju aizņemties. 
Blogu sadaļa Tautā ir tā kuras dēļ es te tik ilgi kavējos. Vienreiz ir viss jāsakārto, jānoglabā mākonī un tad jau var te klapēt ciet. Vecumdienās varēs pārlasīt un gremdēties atmiņās. Ak!

beat-ja par to korektora pasākumu-ok. tikai vienā gadījumā-nekādi off tālēs zilajās, vai dzirdi? tas nebūs godīgi? pret ko? ai, vienalga, pret ko. bet nebūs! vot!!!!

Līvānos. 90to gadu sākumā bija izsludināta vētra. Direktore pazvanīja uz skoliņu un deva rīkojumu nevienu bērnu nelaist uz mājām bez vecāku pavadības. Pēdējā stunda bija ticības mācība. To vadīja sīka, veca mūķenīte no klostera. Bijām pārsteigti, kā viņa, neskatoties uz vētru, tomēr ieradās. Viņa stāstīja, kā uz tilta pār Dubnu vējš viņu nedaudz pacēlis gaisā. Laikam tāpēc, ka mūķenes ģērbās garos, brūnos tērpos. Vējš piepūtis brunčus kā buru un viņa nodomājusi " Mīļais Dieviņ, nu es lidošu pie tevis." Bet lidojums beidzās un viņa atkal nolaidās uz zemes.

Skatos ka pie vienas mietpilsonju gimenes ierodas pulkstenu kolekcionars

labs teātra raidijums, par ģimenes dzīvi
Man 90tajos bija 2 draudzenes vienlaicīgi, ar vienu apprecejos, ar otru turpināju draudzeties, jo ar ex sievu nebija nekādas garīgas kopības, kopīgu interesešu, kā arī domas mums dalijās, par daudz ko, kaut gan kopumā sadzīvojam mierīgi. Pamazām vēlāk uzrakstīšu sižetu, kā mēs pašķīrāmies.

Mans lasamplauktinshs

Bij ex darba vieta Via Riga City Center... Lufthansa birojs un turisma firma Batona 7/9 Blakus Mirte macijos english... nu nav ari Strausa Adidas... ne Karlson wagonlite trawel.
Tuksi logi un panikums..

Izcilas gramatas..laulajos Tornjakalna baznjica 1.08.1992

Papildinajums

man ir 13+2 Dadzis kolekcija

kwandoli | 03/11/2024 13:34

Nu jā, gluži kā man ar vīru. Dzīvojām jau saticīgi. Klusi. Nu ... viņš klusi, jo nespēja iekrist tajās retajās pauzēs ko ieturēju es, lai ievilktu elpu. Bet, garīgi mūs nekas nesaistīja – ne viņš interesējās par hokeju, ne par rokasbumbu. 
Viņam tuvāka bija daiļslidošana un pingpongs. 
Arī interešu kopīgu nebija - katram savs bankas konts. Domas mums dalījās ikreiz kad bija jāizvēlās ceļojuma galamērķis. Un nevaru saprast kāpēc viņš dusmojās vienmēr kad es paliku pa nakti pie viņa bērnības drauga. Iedomājies -  kad viņš tur paliek pa nakti, tad viss kārtībā, bet kad es - tad gluži vai katastrofa.
Bet visādi citādi, jauks un sirsnīgs cilvēks bija. 

mes sastridejamies Italijas braucienā
Vēl es sapratu, ka ex ir kā to lai saka, citas kārtas, citas kastas, pec hinduisma terminoloģijas
atšķirās rīcība, motivācija, man arī vemt gribējās no viņas kompānijas, radiem 
un sapratu, ka ja visa dzīve ar tādu jānodzīvo, tad ir vāks
un aizgāju projām, tagad šai no 2 vīra vēl 2 bērni, bet jau 10 gadus nekontaktejamies, un agrāk arī 1x gadā varbūt vai 2 gados... ko tur kontaktēties, ja divi sveši cilvēki

ar jogu sāku nodarboties 1998 gada rudenī, un deva rezultātus jau dažu gadu laikā, sapratu kas, ko un kā pamazām
vienu brīdi domāju, ka kā bezizejā, 7 gadus nevarēju iepazīties
tad nomainiju 3 draudzenes pēc kārtas un sapratu, ka jāpieliek punkts
ar tādām gadijuma draudzenēm ar nav nopietni, nav jēgas, nav laiks savs jātērē

Katrs jau izvēlas savām prāta spējām un intelektam atbilstošu lasāmvielu.

a varbūt neliec punktu, ieliec daudzpunktu, no 1.jūlija jau visas durvis pilnīgi oficiāli ir atvērtas
... un rokas Tev arī ir sastrādātas...