... kantoris 4 uzpeldēja pēc pirmā imigrācijas viķlņa.. un attiecīgi arī ..

Uj, cik sevi atceros, vietēja supergrupa!

http://www.youtube.com/watch?v=...NMQo5fuHuNE
... vietējais..

Es arī neesmu kolekcionāre , bet kamēr mājā vietas pietiek , nespēju izsviest piemēram bērnu mazos apģērbiņus un vēl dažādas citas lietas. Bet īpaši par to vairs neinteresējos - tās nav relikvijas

Ja es krātu visu savu bērnu visus zīmējumus, ieskaitot tapušos mākslas skolā, tad man māja būtu pieaugusi ar papīru kalniem... nu nē, taisu izlasi un pamatīgu.
Parakstus ar nekrāju. Ir dažas, bet mīļas lietiņas no vietām kur pabūts.

Ja es krātu visu savu bērnu visus zīmējumus, visus keramikas nieciņus, visus darinājumus no koka, visus deju tērpus, visas vēstules no Arteka, visas piena un pārējos zobiņus, visas marku un etiķešu kolekcijas, visas bildes, visus puķu pušķus žāvētus, visas rotaļlietas, visu trīsriteņu un mašīnu rezerves daļas, visas pirmās kurpītes, visas skolaslaiku dienasgrāmatas un liecības, visus...

apjuku...

man bija zīmējums, kuru es savai mammai zīmēju kad man bija laikam 5 vai 6 gadi, nejauši to laukos atradu. Tagad es to noformēju kā dzimšanas dienas kartiņu un uzdāvināju! Žēl, ka nav vairāk tādu saglabājies.
Citādi neko neglabaju neesmu sentimentāls, esmu nolādēti praktisks, par ko arī dažreiz pēc tam škrobis, kapēc izsviedu to vai šito... bet tas tā, 3 min pārdomas un aiziet tālāk škirot mēslus, kas sakrājušies

... varbūt varētu arī to Merlinas Monro krūšturi (tik nez vai sievai derēs un vai vispār viņa gribēs svešu?), tomēr dēlu, mazmeitu un paša lietiņas (cik nu saglabājušās) mīļākas.
(šī saruna izraisīja apņēmību tuvākā vecāku apmeklējuma reizē pārskatīt savas skolas laika atvilknītes... tur noteikti vēl jābūt dienasgrāmatai no apmēram 6.klases. Ar piezīmi "Taisa skapi vaļā" > kas man joprojām ir noslēpums > slikti? ka taisa, vai labi? un kāpēc taisa?)
Galvenais laikam > vai un kas no glabātā, krātā spēj izsaukt noslēpumainu smaidu, atmiņas, sajūtas...

..manam deelam, jau no dzimshanas, hi... nepatika, un joprojaam nepatiik, garaaki mati,..a vinjam tie tik forshi vijaas, sprogojaas, ka zheel bija griezt, negriezu, laikam, liidz gadinjiem chetriem... sanaaca taada smuka sprogaina astiite... nu, tad taa sprogainaa astiite joprojaam veel saglabaajusies, ik pa laikam apskatu, pavicinu... uh, ku smuka... sasieta gumijaa taa i staav...

Skolas dienasgrāmatas man nav saglabājušās, bet atceros, ka man reiz krievu valodas skolotāja ierakstīja piezīmi: vesj urok smejotsja! Tas arī bija kādā 6. klasē. Klau, skolotājas, jūs arī rakstāt šitādas piezīmes?

āāā nu ja par tādām pasaules mēroga relikvijām iet runa, jā to es viennozīmīgi atbalstu...
Mani vairāk gan saista publiskas "relikvijas" kuras pieejamas visiem muzejos, arhitektūrā, vietās kur risinājušies notikumi...
Ir tomēr aizraujoši ieiet kādā senā ēkā un iedomāties tos notikumus kas tur risinājušies. Piņķu baznīcā zinu, ka mans vecaistēvs tajā nakšņoja kara laikā, kad viņi bija ielenkumā atpalikuši no pulka, pati baznīca galīgi garām tur nekas nekad nebija nozīmīgs noticis, bet man šis fakts katrreiz braucot garām liek aizdomāties un tad tāda patīkama sajūta pārņem.
Man laukos ir kolekcija ar blašķēm daudz gan nav 37 gb, bet visas esmu atradis pats kurzemē... paņem kādu no tām rokās un iedomājies notikumus, kas bija ar šo priekšmetu saistīti. I nevajag nemaz karu iesaistīt, ari mūsdienās, kaut vai tas pats Monro krūšturis, neba kāds viņu iegadājās lai valkātu, es domāju tieši šī patīkamā sajūta censties saprast to kas ar šo lietu saistīts. Nenoliedzu es ar labprāt iegadātos šādas tādas relikvijas.
Viss notiek mūsu pauros, kā jau reiz teicu da kaut katru dienu ejot caur Bastejkalnu padomājiet, kā viņi tur slēpās apšaudes laikā. Ok, katru dienu nevajag, tik traki arī nav

ube tak ne jau VISUS

Robsvells? Piņķu baznīcā nekas nozīmīgs neesot noticis? A kas tas par sprediķi Piņķu baznīcā, kas Čaka Mūžības skartajos minēts? ...

Jā, ziāma lieta, pirms z-svētku kaujām tur droši, ka kāds sprediķoja...

Plkv. Jukkums Vācietis sprediķoja.

..nupat atcerējos, ka man glabājas dziesmu klades... sākot ar 1982.-1987.gadam.Daži nesapratīs..bet dažām vajadzētu atcerēties, ka bija tāda mode dziesmu vārdus pierakstīt..un tad salīmēt iekšā visādas dziedātāju bildītes!!!

Bez jau pieminētajām bērnu mīļlietiņām man ir vesela kaste vecu vēstuļu - ko rakstīja vecāmamma uz Lotosa vienību pēc 8.klases, vecāki no sporta sacensībām vai komandējumiem, čaļi no armijas... Tik mīļi... tagad taču mēs vēstules uz papīra vairs nerakstām Tik žēl, ka emociju uzplūdos veselu kaudzīti mīlestības vēstuļu (pat ar dzejoļiem) esmu iznīcinājusi

jā bija... vel bija tādas atmiņu klades skolā katrā lappusē kāds ko ierakstīja iezīmēja diemžēl manējā ir kaut kur nezin kur...
Un vel varu pastāstīt kādu jauku gadījumu ienāca prātā par šīm kladem runājot.
Salidojumā pēc 8 vai 10 gadiem laikam satikāmies un viens klasesbiedrs sveinīgi atdeva atmiņu kladi kādai citai klasesbiedrenei, ko nebija izrādās gribējis atdot jo bija viņā samīlējies

hihi... atmiņas ir, bet atmiņas klažu vairs nav man gan nekad tādas atmiņu klades nav bijušas... man vispār daudz kas nav bijis vai nav, ar ko lielākais vairums aizrāvušies - atmiņu klades, profila draugos.lv, pazaudēts piķi bankā baltija vai tajā piramīdas spēlē, kurā 5 cilvji bija jāiesaista ...