Es nedomāju konkrēti izģērbšanos, bet domāju, ka vispār teātrī jebkuram darbiniekam, vai viņš ir galvenais aktieris, vai tikai statists, ir jādara tas, ko liek režisors. Tā vienmēr ir bijis. Es arī esmu savulaik strādājusi teātrī, ļoti sen, vēl padomju laikā, un zinu, ka nesmēķējoša aktrise lomā ir pīpējusi, ka pelni vien put, jo to prasīja režisors. (Tagad jau gan uz skatuves pīpēt neļauj
). Kādreiz Valmieras teātrī bija tāda izrāde "Uguns medības ar dzinējiem", es arī tur piedalījos korī un mums bija mūzikas ritmā jābūvē dekorācijas, tam bija jānotiek konkrētā laikā, viss bija sadalīts pa sekundēm un neviens neteica, ka smagi, ka nevar paspēt. Raudādami būvējām, kamēr iemācījāmies. Tad vēl pēc tam pa tām pašām stalažām bija jālēkā un jādejo, divstāvu mājas augstumā. Gadījās, ka kāds nokrita, reiz Ventspilī mums pat tā dekorācija izrādes laikā sabruka, bet turpinājām un nekas, visi dzīvi
Un nevienam pat prāta nenāca, ka varētu kaut ko iebilst vai sūdzēties.