...
nu,lai viss liktos vēl tā,kā BIJA(kad zāle zaļāka un tā tālāk
)
domāju,ka šo jau visi atpazīs (tā teikt, atslodzei):
Ruds rudiņš pa krēslu
čabina lietiņš.
Kā pelēks vīriņš
gar logu iet viņš -
kaklā zīļu vācelīte,
tumšpelēka debesīte-
vasarā tā būšot pērļu sietiņš.
Tēvs liels tam un stipris -
kuļ jūras un ledu lauž.
Māte pie septiņām ugunīm
debesīs varvīksnes auž,
bet dēliņš - pa krēslu čāpo
un snauž...
Kad iedegas zvaigznīte
mākoņmaliņā,
viena zīlīte dreb tam
pašā degungaliņā...
Ak tu dieviņ - ka tik to snīpi
nenolauž!