Gribētos iesmiet, tik nezinu par ko... / 240
31/05/2010 14:15 | Diskusija lasīta 62156 reizes
Kaukāda skumja diena šodien. tā ka derētu par kaut ko iesmiet, bet nezinu par ko... , par sevi negribās, ir jau smiets.., par ko tad?
Pirms kļūs labāk, viss pasliktināsies.
Kurš teica, ka būs labāk?
Pirms kļūs labāk, viss pasliktināsies.
Kurš teica, ka būs labāk?
Atbildes (1000)
Brauc vīrietis mikroautobusā.
Vajadzētu samaksāt šoferim. ”
Kā lai uzrunāju priekšā sēdošo vīrieti, lai padotu manu naudu uz priekšu?
Ja viņš nekāps laukā šajā pieturā, tad brauks uz manu mikrorajonu.
Viņam rokās puķes.
Tātad brauc pie sievietes.
Skaistas puķes – skaista sieviete.
Manā rajonā dzīvo tikai divas skaistas sievietes.
Mana kaimiņiene un sieva.
Kaimiņiene ir ārzemēs.. tātad – viņš brauc pie manas sievas.
Manai sievai ir divi mīļākie.
Kārlis un Juris.
Kārlis ir atvaļinājumā…
“Juri, padod lūdzu naudu šoferim!”
.. ” Kā Jūs zinājāt manu vārdu??!!?”
Vajadzētu samaksāt šoferim. ”
Kā lai uzrunāju priekšā sēdošo vīrieti, lai padotu manu naudu uz priekšu?
Ja viņš nekāps laukā šajā pieturā, tad brauks uz manu mikrorajonu.
Viņam rokās puķes.
Tātad brauc pie sievietes.
Skaistas puķes – skaista sieviete.
Manā rajonā dzīvo tikai divas skaistas sievietes.
Mana kaimiņiene un sieva.
Kaimiņiene ir ārzemēs.. tātad – viņš brauc pie manas sievas.
Manai sievai ir divi mīļākie.
Kārlis un Juris.
Kārlis ir atvaļinājumā…
“Juri, padod lūdzu naudu šoferim!”
.. ” Kā Jūs zinājāt manu vārdu??!!?”
0
0
Dzīvoja reiz dvīņi
– Džons un Džeks.
Džonam nomira sieva,
Džekam tajā pašā laikā nogrima laiva.
Līdzjūtīgā kaimiņiene satika Džeku un, noturējusi viņu par Džonu, izteica līdzjūtību sakarā ar lielo zaudējumu.
Džeks teica – ak, nav tik traki, es pat priecājos, ka tiku no tā grausta vaļā. Viņa bija galīgi izrustējusi, dibens sačokurojies un smirdēja pēc beigtām zivīm. Visu laiku tecēja un čīkstēja, bija grūti viņu noturēt taisni, un tas caurums priekšā kļuva lielāks katru reizi, kad viņu lietoju. Bet tad tie četri asie puiši viņu no manis aizņēmās uz nedēļas nogali, un tas veco kraķi piebeidza. Es brīdināju, ka liela prieka no viņas nebūs, bet šie nelikās mierā. Puiši mēģināja tikt viņā iekšā visi reizē – un, kamēr izmēģinājās visādos stāvokļos, mana večiņa pārlūza vidū pušu…
Kaimiņiene noģība...
– Džons un Džeks.
Džonam nomira sieva,
Džekam tajā pašā laikā nogrima laiva.
Līdzjūtīgā kaimiņiene satika Džeku un, noturējusi viņu par Džonu, izteica līdzjūtību sakarā ar lielo zaudējumu.
Džeks teica – ak, nav tik traki, es pat priecājos, ka tiku no tā grausta vaļā. Viņa bija galīgi izrustējusi, dibens sačokurojies un smirdēja pēc beigtām zivīm. Visu laiku tecēja un čīkstēja, bija grūti viņu noturēt taisni, un tas caurums priekšā kļuva lielāks katru reizi, kad viņu lietoju. Bet tad tie četri asie puiši viņu no manis aizņēmās uz nedēļas nogali, un tas veco kraķi piebeidza. Es brīdināju, ka liela prieka no viņas nebūs, bet šie nelikās mierā. Puiši mēģināja tikt viņā iekšā visi reizē – un, kamēr izmēģinājās visādos stāvokļos, mana večiņa pārlūza vidū pušu…
Kaimiņiene noģība...
0
0
Bārā sēž fermeris un dzer viskiju.
- Vecīt, ko tu tik drūms? – bārmenis jautā.
- Tu neticēsi! Šor’ti slaucu govi un, kad spainis bija jau gandrīz pilns, viņa paspēra ar kreiso pakaļkāju, un viss pagalam.
- Tad nu gan nelaime!
- Tas vēl nav viss. Es piesēju viņas kreiso pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Un, kas spainis bija gandrīz pilns, viņa iespēra ar labo pakaļkāju, un viss izlija.
- Nu un?
- Redzi, tad es pie staba piesēju viņas labo pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Bet, kad spainis bija gandrīz pilns, viņa iesita ar asti, un spainis apgāzās.
- Tas vēl nav nekas!
- Tu neticēsi…tā kā virves man vairs nebija, es nolēmu asti piesiet ar savu bikšu jostu. Izvilku siksnu, piesēju asti augstāk, un man nokrita bikses...
- Un…?
- Un tieši tai brīdī stallī ienāca sieva!
- Vecīt, ko tu tik drūms? – bārmenis jautā.
- Tu neticēsi! Šor’ti slaucu govi un, kad spainis bija jau gandrīz pilns, viņa paspēra ar kreiso pakaļkāju, un viss pagalam.
- Tad nu gan nelaime!
- Tas vēl nav viss. Es piesēju viņas kreiso pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Un, kas spainis bija gandrīz pilns, viņa iespēra ar labo pakaļkāju, un viss izlija.
- Nu un?
- Redzi, tad es pie staba piesēju viņas labo pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Bet, kad spainis bija gandrīz pilns, viņa iesita ar asti, un spainis apgāzās.
- Tas vēl nav nekas!
- Tu neticēsi…tā kā virves man vairs nebija, es nolēmu asti piesiet ar savu bikšu jostu. Izvilku siksnu, piesēju asti augstāk, un man nokrita bikses...
- Un…?
- Un tieši tai brīdī stallī ienāca sieva!
0
0
Reiz pie Konfūcija aiziet kāda izglītota sieviete un jautā:
- Sakiet, kāpēc situacijā, kad sievietei ir daudz mīļāko, viņu apkārtējie nopeļ? Bet kad vīrietim ir daudz sieviešu, tas ceļ viņa vērtību sabiedrības acīs?
Pirms atbildējis, Konfūcijs klusējot uzliek vārīties tēju un salej to sešās tasītēs.
- Sakiet, – viņš jautā, – kad no vienas tējkannas salej tēju sešās tasītēs, tas ir normāli?
- Jā, – sieviete atbild.
- Nu redziet!
Bet kad vienā tasītē salej sešu tējkannu saturu, tas ir ne tikai nenormāli, bet arī pretīgi un nedabiski.
- Sakiet, kāpēc situacijā, kad sievietei ir daudz mīļāko, viņu apkārtējie nopeļ? Bet kad vīrietim ir daudz sieviešu, tas ceļ viņa vērtību sabiedrības acīs?
Pirms atbildējis, Konfūcijs klusējot uzliek vārīties tēju un salej to sešās tasītēs.
- Sakiet, – viņš jautā, – kad no vienas tējkannas salej tēju sešās tasītēs, tas ir normāli?
- Jā, – sieviete atbild.
- Nu redziet!
Bet kad vienā tasītē salej sešu tējkannu saturu, tas ir ne tikai nenormāli, bet arī pretīgi un nedabiski.
0
0
Kāds psihiatrs psihenē jautā pacientam:
– Kā jūs te nokļuvāt?
– Tas sākās, kad es apprecējos, un es domāju, ka man to nevajadzēja darīt. Es iemīlējos atraitnē ar pieaugušu meitu, kas kļuva par manu audžumeitu. Mans tēvs atbrauca ciemos pie mums, iemīlējās manā jaukā audžumeitā, tad apprecējās ar viņu. Un tā mana audžumeita kļuva par manu audžumāti.
Drīz manai sievai piedzima dēls, kas, protams, bija mana tēva svainis, jo viņš ir pusbrālis manai audžumeitai, kas savukārt ir mana tēva sieva. Kā jau es teicu, kad mana audžumeita apprecējās ar manu tēvu, viņa uzreiz kļuva par manu audžumāti. Tā kā mans dēls ir audžumātes brālis, viņš kļuva arī par manu tēvoci. Kā jūs zināt, mana sieva ir mana audžuvecmāmiņa, tāpēc ka viņa ir manas audžumātes māte. Neaizmirstiet, ka mana audžumāte ir mana audžumeita. Atcerieties arī, ka es esmu savas sievas mazdēls.
Bet pacietieties vēl dažas minūtes.
Redziet,
tā kā es esmu precējies ar savu audžuvecmāmiņu,
es neesmu tikai sievas mazdēls,
bet arī pats sev vectēvs.
Vai tagad jūs varat saprast, kā es te nokļuvu?
– Kā jūs te nokļuvāt?
– Tas sākās, kad es apprecējos, un es domāju, ka man to nevajadzēja darīt. Es iemīlējos atraitnē ar pieaugušu meitu, kas kļuva par manu audžumeitu. Mans tēvs atbrauca ciemos pie mums, iemīlējās manā jaukā audžumeitā, tad apprecējās ar viņu. Un tā mana audžumeita kļuva par manu audžumāti.
Drīz manai sievai piedzima dēls, kas, protams, bija mana tēva svainis, jo viņš ir pusbrālis manai audžumeitai, kas savukārt ir mana tēva sieva. Kā jau es teicu, kad mana audžumeita apprecējās ar manu tēvu, viņa uzreiz kļuva par manu audžumāti. Tā kā mans dēls ir audžumātes brālis, viņš kļuva arī par manu tēvoci. Kā jūs zināt, mana sieva ir mana audžuvecmāmiņa, tāpēc ka viņa ir manas audžumātes māte. Neaizmirstiet, ka mana audžumāte ir mana audžumeita. Atcerieties arī, ka es esmu savas sievas mazdēls.
Bet pacietieties vēl dažas minūtes.
Redziet,
tā kā es esmu precējies ar savu audžuvecmāmiņu,
es neesmu tikai sievas mazdēls,
bet arī pats sev vectēvs.
Vai tagad jūs varat saprast, kā es te nokļuvu?
0
0
Pilsētas dome nolēmusi nošaut visus sinoptiķus - par to,
ka neviena no viņu prognozēm nav piepildījusies.
Atved un centrālo laukumu.
Visiem svētku noskaņojums, bungas rīb, tauta no sajūsmas kliedz...
Pēkšņi kāds vīrietis no pūļa kliedz:
- Pagaidiet! Nevajag viņus nošaut! Viņi vēl šādu tādu labumu mums var dot!
Galvenais tiesnesis domīgi jautā:
- Tiešām? Un ko jūs piedāvājat?
- Piedāvāju viņus pakārt! Vismaz kādu laiku varēsim vēja virzienu noteikt...
ka neviena no viņu prognozēm nav piepildījusies.
Atved un centrālo laukumu.
Visiem svētku noskaņojums, bungas rīb, tauta no sajūsmas kliedz...
Pēkšņi kāds vīrietis no pūļa kliedz:
- Pagaidiet! Nevajag viņus nošaut! Viņi vēl šādu tādu labumu mums var dot!
Galvenais tiesnesis domīgi jautā:
- Tiešām? Un ko jūs piedāvājat?
- Piedāvāju viņus pakārt! Vismaz kādu laiku varēsim vēja virzienu noteikt...
0
0
... Valentīna Tereškova gaisā uzšauta bija 16. jūnijā un lidinājās tur trīs dienas, bet tas, ka divi veči(Popovičs un Nikolajevs) kautkur turpat vien bija, tas gan ir fakts... un ar Nikolajevu Hruščevs viņus arī saprecināja piecus mēnešus pēc lidojuma, tā ir vistīrākā patiesība...0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni