kā vajadzētu "to visu mainīt"? Kā "pieaugt"?
Dzīvot reālajā dzīvē. Savā ģimenē, radu lokā, ikdienā.
Ir ok, ja ir kāds periods, kad patusē pa iepazīšanās lapām tā nopietnāk. Kaut ko meklējot. Aizejot uz tusiņu. Bet tam kaut kad ir jābeidzas. Jo ja tas jau kļūst par dzīvesveidu un tie tusiņi nekad nebedzas. Nožēlojami. Pastnieks jau pensiju nes, kauli krakšķ, bet lepoties, ka viss notiek, tusiņi notiek. Tās tiešām ir dzīves augstākais punkts ko sasniegt? Būt mūžīgajam tautietim? :D Tā pat kā te sēdošie mūžīgie izbadušie. Jāpadomā kas pie vainas, ka neizdodas atrast normālu ģimenes dzīvi. Varbūt beidzot tas repertuārs jāpamaina? Bet nē. Kā rakstīja 10 gadus atpakaļ, tā bliež tāpat tagad, tie paši :D