ja šo gadu laikā neesi tikusi uz randiņu, tad vai nu tu to vnk negribi vai ... negribi . vārdsakot, gudri cilvēki saka, ka notiek tas, ko signalizē zemapziņa. ar prātu tu tā kā gribētu i randiņus, i šampanieša vannas, i rožlapas... nu kas tur vēl šajā anturāžā ietilpst... bet zemapziņa saka:nu beiiidz, mums to nevajag... a ja nu viņš ir kretīns... un šampanietis vannā neburbuļo gana forši, un tās ziedlapas tādas kā apvītušas, gluži kā augums šo gadu gaidā... nē. labāk gadiem turpināt gausties ... bez izmaiņām... haha (tā sakot)
Nu, jā, mūsu vecumā, cik saprotu, jau nekas īsti vairs nevar sanākt. Ir viena problēma (spriežu tikai un vienīgi pēc tā, kā jūtos un redzu šeit notiekošos pats). Uzreiz saku, es nevienu nevainoju, iespējams situācija veidojas neatkarīgi no ļaužu gribas. Vīrieši it kā gribētu domāt, ka sievietēm - vienaudzēm nu jau būtu jāsaprot, kas vīriešu dzīvē no visa, ko viņi var saņemt no sievietes, ir galvenais. Tāpat arī būtu it kā jāpieņem, ka sekss ir vajadzīgs ne tikai vīrišķim, bet arī pašai (ar gadiem tomēr ir notikušas izmaiņas) Sievietes, savukārt, negrib vai nevar atteikties no visa tā, ko puiši, viņas aplidodamas, darīja jaunībā. Taisnību sakot, ja man nebūtu sievas un būtu jāmeklē sieviete, ar kuru dzīvot (kopā tomēr ir vieglāk, īpaši vecumdienās), tad visādas apvītušas cacas, kurām savos 50+ vajag šampanieša vannas, rožlapas un vēl nez ko, vnk izliktu aiz ārdurvīm. Man, ja tāda situācija pienāks, vajadzēs sievieti, kura saprot un ir gatava pacensties nodrošināt to, kas ir vajadzīgs man, un spēj saprotami noformulēt, kas no manis ir vajadzīgs viņai. Tālāk varam padomāt, sakrīt vai nē un attiecīgi rīkoties - teikt viens otram "jā" vai "piedod, mums nekas neiznāks". Tas ko es redzu šeit, tautā el vē, lielā daļā ir mēģinājumi savu cenu stumt uz augšu, visai bieži arī pat visai nepieklējīgiem līdzekļiem - pakāpjoties uz citu galvām, kritizējot citu profilus, bildes un vēl visu ko.
0
0