Man liekas, ka es jau kaut kad stāstīju, bet dubults, tā teikt, neplīst
Kad es pēdējoreiz biju Francijā, mēs ar kompanjonu ieklīdām vienā smalkā vīna darītavā un tur taisni bija viena tūristu grupa. Es piegāju pie gides un jautāju, vai mēs arī drīkstam paklausīties un paskatīties. Pateicu, ka mēs esam no Latvijas, un tā kā es runāju franciski, tad viņa atļāva, jo tā ekskursija bija franču valodā. Beigās bija arī degustācija. Deva trīs vīnu šķirnes. Viena par 30 eiro pudelē, otra par 60 un trešā par 150. Nu sitiet mani nost, bet es nejutu nekādu dižo atšķirību starp visiem trim vīniem. Un ja pavisam godīgi, tad man vislabāk garšoja tas lētākais. Mēs abi skatījāmies viens uz otru un nesapratām, kur tas kaifs slēpjas. Bet vajadzēja redzēt, kā ņēmās tie franči. Skalināja, garšoja, ostīja un slavēja