... tiktāl viss ir skaisti... un tad parādās arī citi gleznainās vietas tīkotāji... un kā Tu Ink domā, pašam saduļkot to ezeriņu, lai pašam netīk, un citiem ar netīk, ... jebšu tā teikt - pieturēties pie principa - bog dal, bog vzjal???
ink... zinu gan... bet piedāvājumā bija tikai dieva bausļis ar asinsizliešanu( ej nu tagad nosargā to smuko dzidro ezeriņu ko cieni) ... it kā pacifists būdams izmodelēju sev pieņemamāko variantu - ja Tev sit pa vienu vaigu- pagriez otru ar... un smaidi...
ink... visu cieņu..., taču, ar Tevi tikai uz baznīcu vai uz komunismu( laikam esi ideāliste)... cieņa mijas ar pieradumu un pārtop tajā, un... Tavs pieminētais rudiments ilgstoša šī procesa neesamības gadījumā pārtop par lielu ekskrementu(parasti)...
ink... ta nu gan... es Tev kā makšķernieks makšķerniekam teikšu - kas tā par copi vienā un tajā pašā ezeriņā, tā viņu tukšu izcopēsi ātri vien... pasākumam vajag pieiet radoši... ar atļautiem rīkiem un veidiem veidot pasākumu krāšņāku!
ink... kāds patērētājs... par ko Tu Saulīt runā... padzīvojies pa ezeriņu, bet ar pietāti... un dāvini informāciju pasaulei par šo jauko vietu... i būs tev pateicības prieks un mulsums no līdzcilvēku atzinības, ka neesi turējis sveci zem pūra, bet dalījies visā šajā jaukumā... un lūk arī dāvināsanas prieks dvēselei... kā domā... ezeriņš no tā iegūs vai zaudēs?
... padzīvoties... (ek, pirmā asociācija nelāga )... Var iegūt un var zaudēt... atkarībā no padzīvotieskārā kāju tīrības... un ezeriņa pašatjaunošanās spējām
... pārfrāzējot veco teicienu par kaimiņdārzu - privātā ezerinā viemēr zivteles ir lielākas - malīši tā pat mēģinās copēt... kam man vienam naktis negulēt... lai sabiedrība maīlšus vaktē... un es varēšu copēt