Man tas pannu temats tikai šoden izkristalizējās. Protams, apjautājas, paklaušinās un nopērk. Tādu vai šitādu. Labāku, sūdīgāku. Nav jau sieva, nav visam mūžam. Nepatiks- nopirks citu.
Bet atklāsme par pannām nāca caur atmiņām. Savulaik, kad bērni bija mazi un brauca skolas ekskursijās, kāds apzinīgs perfekcionists, autobusa šoferītis visu to baru izsēdināja lietū, pļavā, garā un pielijušā zālē papusdienot. Jo viņam, redz, bija tikko jauns autobuss, kuru tie sīkie varēja piešmucēt.
Lai Dievs nogrābstās un atpestī jūs no tādiem vīriem, sievām, tēviem un mammām, kam kaut kāds sūda bleķa gabals un nejauša iespēja ar dakšiņu saskrāpēt ir svarīgāks par cilvēku labsajūtu.