Labrīt, bērnības garšas- tās ir grūti atkārtot. Vai garšas kārpiņas ir ļoti izlutināts vai vairs neizjūt garšu no ēdienu daudzveidības, pārpilnības un eksperimentiem. No bērnības atceros meža zemenes saberztas ar cukuru kam pievienots rūgušpiens un klāt vēl tika dota baltmaize (interesanta kombinācija) un tik ļoti garšoja, ka nepārtraukti tika skriets uz mežmalu un lasītas zemens, vērtas uz smilgas :)...
Vai lauku rūgušpiens ir ttā saucamais piena kunkulīts?

Zemenes, cukurs, ok baltmaize... bet kāpēc rūgušpiens pie šī visa? Tas man galīgi neiet kopā. Iespējams, katrā vietā savas tradīcijas. 
Labsrīts! Šodien esot sveču diena. Un sveču diena esot ziemas viduča svinēšana. Citiem murkšķa diena.  Tad nu tagad jau oficiali varam sākt pavasari gribēt un gaidīt   balkonu puķu kastes un sēklu kārbas pārrevidēt.

Ārā atkal puteņo. Un tas viss ir slapjš. Gribēju izmīt līkumu, bet... lai cik pozitīvi domāju... eh! Nu baigi negribas slapināties. Jādomā kaut kas cits.
Labrītiņ!

Labrīt no rītiņ, vai nu jau dieniņ. Mums nekas nesnieg, neputeņo, ... kamerās paskatījos, -manos laukos ( kas 10km no Liepājas) kaut kas balts zālē vīd, bet maz. Latgales pusē gan esot sniegi.
5. februārī sākas solārais pavasaris. Oficiāli!
Par to GR, es arī piesekoju, bet, kā jau Dolče teica-modes lieta, uznāks un pāries. Vispār jau, tur viss, kā man patīk-gaļa, zivs, olas, biezpiens, daudz salātu... viss, kā man garšo. 
Šorīt sataisīju salātus ar  Pūres sinepju-medus mērci (jau gatava pudelēs) . Man patika. Olīveļļa man negaršo..

Vai! Solārīt! Nu sveiki, sveiki!
Manā dārzā joprojām birst, tikai tagad mazākas pļekas krīt.
Tā ēdienkarte ir normāla. Organismam vajag cukuru, ja nedod ogļhidrātus tad tas iespringst un cenšas dabūt to no tā ko dod. Plus iekšējās rezerves. Un olas vispār topā :)
Es nesekoju, bet man visu laiku tās bildes figurē. Katram jau gribas parādīt ko šodien brokastīs ēdis.

Es tur piesekoju dēļ viena personāža-Vanaga namiņš, viņai( es domāju, ka tā ir VIŅA)... sanāk tiiiik labas bildes ar ēdienu... kā gleznas, ar mērces zīmējumiem..tie ir jāredz!

nu, tā..būs man guglē jameklē -par ko jūs te runājat...
Bet izklausās, ka atkal tiek celts saulītē-veselīgs, normāls ēdiens, un visiem sen jau būtu bijis ta jāiztaisās)
Bij, bij putenis... nu, pierimās, tagad, Beat, laid dzīvē...
labrīt, labdied)
Iešu vēlak uz teātri, ilgi nav būts...
Vispār, kur Dince pazudusi?

... kā kontrolēt saldumu ēšanu... kontrolēju)
Tievētāju grupā man nav ko darīt
Bet problēmas ar sirdi-prasa uzēst, kādu medus karoti vai konču, kūkas gabals ar nekad nav kaitējis...
Laikam, neiespringšu...

Sveika, Elžbet!
Neiespringsti. Baudi dzīvi :)
Nu jā, izskatās ka nupat norimās. Nekas liels nekrīt no gaisa. Kaut kas špricējas 
Darbiņi apdarīti, būs jāsariktējas uz braukšanu.
P.S. Solaris, palūkojos. Tas ir iznomājams brīvdienu namiņš. Profilu apsaimnieko atraktīvs cilvēks ar interesantu valodu. Glītas bildes ir laba reklāma :)

Mēs ļoti viegli dalamies ar negatīvo - kur mūs apvainoja, kur ko rupju pateica, kur mūs nesaprata.
Pie tam mēs pilnīgi neatceramies tos, kas durvis pieturēja atvērtas, kas palaida rindā pa priekšu vai vienkārši uzsmaidīja. Mēs vācam visādus mēslus - televizorā, internetā, soctīklos. Ko apcietināja, ko nogalināja, ko apmānīja, kurš izšķīrās. To visu nemaz nevajag meklēt. Tas pārdodas labāk, tāpēc visas avīzes un mediji to skandina. Maz kam interesē ģimenes, kuras dzīvo mierīgi un laimīgi, dzemdē bērnus un mīl viens otru.
Bet pēc tam visu šo negatīvu vajag kaut kur likt. Tas plēš mūsu sirdi, kas nav paredzēta tam, lai glabātu visādu miskasti. Un mēs sākam žēloties. Par valdību, nodokļiem, ceļiem, kaimiņiem, priekšnieku, vīru, bērniem.
Tad varbūt pietiks vākt negatīvo? Varbūt ir vērts pārprogrammēties? Varbūt vajag sākt priecāties? Priecāties par to, kas mums ir. Priecāties par to, kas labs noticis. Pārstāt žēloties. Pasaule var izmainīties tikai, ja tajā būs vairāk apmierinātu un laimīgu cilvēku.
Pārstāt apspriest visus visapkārt. Nodarboties ar savu dzīvi, nevis skatīties svešu dzīvju seriālus. Kurš ar kuru, kurš kuru, kurš kur. Nosodīt bagātos - nozīmē pašam nekad nepalikt bagātam. Apspriest slavenības - nekad negūt panākumus dzīvē, nekamā.
Varbūt vajag iziet uz ielas un priecāties par laiku. Priecāties par cilvēkiem, kurus sastopat ceļā. Par maziem brīnumiem, kas visu laiku atgadās. Priecāties par dzīvi.
Aiva Meldere.Psihologs.
Atļāvos pārpublicēt.

Versija, vairākas reizes pārlasīju A. Melderes rakstīto... un pārdomāju šodienas dienu, kura šķita pavisam parasta, pat vairāk vienuļa un pelēcīga bez pozitīviem notikumiem - braucot traucēja slapjais sniegs, dubļi, sarkanais degums no vēja, aizrādījumi, ko darīt vajadzētu savādāk ... visi sīkumi un mana uztvere dienu veidoja pelēcīgu un neinteresantu, bet īstenībā izrādās nemaz tā nav. Labas lietas uztvēru kā pašsaprotamas un pat neievēroju neko īpašu, toties viss kas bija netīkams, bojāja garastāvokli. Tomēr jauku sīkumiņu bija daudz un negaidīti - jauka telefonsaruna, gardumiņi, dārza kaimiņa piedāvājums nogriezt veco koku vnk tāpat un vēl dažādi sīkumiņi, tik tie jāievēro un diena izdevusies...

Atvainojiet. Ne tur ierakstīju.

labrencio | 02/02/2025 22:53

Atvainojiet. Ne tur ierakstīju.

...
rāma ziema.sniegs. skaisti.
kko jau ēd.

Labrīt. +3, pelēks..sniega nav.
Brokastīs salātu kaudzīte( kāposts, tomāts, avokado, aizdarīts ar sinepju-medus mērci), vārīta ola, graudu maize ar sieru, kaffija 2 krūzītēs... pirmā ar pienu, otra melna. Domāju par ko saldu...
Kaimiņi spridzina... nu tik sitīs purnus, vazās aiz matiem, raus dzemdes ārā... kurai tautai tas raksturīgi?...
Vakar izlasīju -ja nav dabīgā intelekta, mākslīgais nepalīdzēs... tā varētu būt!

brokastīs bija mīļš telefonisks labrīta vēlējums, Beatas tosterītis ar Getliņu dzelteno tomātiņu, auzupārslu biezputra ar žāvētiem āboliem un kafija ar Lidla bezlaktozes pienu. Kā pagaršoju to pienu, baigi iegaršojās. Viena tik bēda- kapučīno viņš neder, putiņu neveido.

Čau visiem!  
Es gan neesmu diskusijas turētāja, bet domāju, ka Tu droši vari arī te izteikties, Labrencio. 
Algas dievs šogad feinu pārsteigumu sagādājis. Kā lai nepriecājas? Tas nozīmē, ka varēšu nosponsorēt, lai abi lielie puiki arī šogad tiek uz Albervilu paslēpot. 
Atgriežoties pie GR... nesapratu, kāpēc ir iebildumi pret ābolu sulu.

Ak, es ne par tēmu iemāvos ))) Rakstīju, kā bērnībā žagarus dabūju pa d, par to, kā biju pazudusi.

Oij... ja visi vecāki zinātu, ko viņu bērni ikdienā dara. Ko darījuši un ko vēl darīs. Es arī vienu daļu tikai tagad sāku uzzināt, kad "bērniem" jau pie piecdesmit. Bet tas, protams, neattiecas uz maziņiem. Maziņus jāpieskata. Viens mirklis un viss.

Man līdzīgi kā Versijai. Kad jau lielie bērni sāk stāstīt, ko  bērnībā darījuši... un, cik daudz es patiesībā nezināju...  Un laikam labi, ka nezināju...

Šķiet, ka tagad pat ir vairāk iespēju čekot un lietas kursā būt. A agrāk... vecāki uz darbu aizgāja un telefonu nebija. Un nemaz nerunājot, ka apzināti ļaunprātīgi kas būtu ticis darīts. Vnk neapzinoties reālos riskus un nepadomājot par sekām.