Brokastīs vakar margotais rosols. Ņammm, ņammm, baigi labs sanācis. Mana fiška, es vienmēr lieku klāt ābolu..., jo tas, kopā ar burkānu, iedod to saldo garšu. Un man patīk, ka visas garšas ir sabalansētas-gan sāļais, gan skābais, gan saldais.
Mūsmājas arī rosolam nereti piegrieza ābolu. Bet, kad oma pielika vēl siļķi, tad sabojāja visu rosolu. Labi, ka bija divas atsevišķas bļodiņas, vienā parastais un ar to siļķi otrā.
Eli, specijāli pajautāju mātei Googlei, viņa saka, ka jāizmanto Holandes siers. Nez, tas uz tautu draudzību, vai tāpēc, ka nav Valmierai sava siera. Vai, es no sirds atvainojos, ir gan Valmieras siers, puscietais. Tomēr oriģinālajā receptē ir Holandes siers.
Vienreiz lasīju baigo viedokļu cīņu par sieru Valmieras salātiem, tāpēc nodomāju, nez -kā ta tur īsti bija) Es čedaru pieliku, biju ilgāku laiku no tā attālinājusies) Sanāca labi... nu, man tā šķiet
Čederas siers man ir saraksta augšgalā, visur tikai to izmantoju. Izņēmums ir kotletes ar sieru, tad daļai viducī ir Čederas siers, daļai Holandes siers, jo meitai tas garšo labāk.
Eli, bļin... nebūs man mēles šogad..., vismaz cūku toč! JG mēs divatā pa māju, tad jau neko baigi lielu netaisīšu, kādus pāris salātus, uzceps foreles fileju, kādu pīrāgu, kādu našķīti... ā, ķilavmaizes būs obligāti!