bērnībā biju kalsns, laba barojuma bērns, kas ēda gandrīz visu, izņemot aknas visādos veidos un griķus. man piemēram, garšoja mannas putras, savukārt māsai trauma-bērnudārzā sadistiska audzinātāja lika viņai ar varu ēst, šī atvēma, un šī lika tāpat. par to mamma smuku trādirīdi uzrīkoja tai bērnudārzā. turpmāk visu, kas māsai negaršoja dabūja viņas draugi-dvīņubrāļi, mana bijušā brūtgāna brāļi.ak, pasaule ir tik maza!
un, kad sākās hormonālās pusaudžu pārmaiņas, es vispār visu ēdu. visu. un savos 19 gados laikam biju uzēdusies līdz 80 kg. vismaz. varēju 5 saldējuma porcijas apēst vienā piegājienā. un tad notika tas, kas notika. un tagad pie maniem 176 un smagajiem kauliem ir 64 .un seja līdz ar to izskatās veca.
un man pietrūkst, protams, darba pusdienu, jo bērniem brīvlaiks.cepeškrāsnī cepti kartupeļi ar gaļu, kam pa virsu siers.
un, tā sakot, ņe k stolu budet skazano, iesnas. blin, nekad nebiju domājusi, ka šitā var nomocīt iesnas. neesmu izdomājusi-rinīts alerģiskais vai parastais. blin. dzirdu, aiz loga līst. diena noturējās silta un sausa. un piena zupu ar zivi neesmu dzirdējusi ēdam, bet manam papam (mammas tēvam), kuru neatceros, jo viņa tam uzradās 60+ gados, esot bijušas dzelzs iekšas-viņš pienu ar štovētiem kāpostiem licis iekšā ka nemetas.