Labrīt. Šodien Ģertrūdes diena! Un beidzot diena ir garāka par nakti. Saulains, nesilts, mums no rīta bija -2, vēlāk būs +2. Drusku sniedziņš uzkritis, bet ātri kūst/
Ģertrūde nereti dēvēta par “čūsku dienu”, tāpēc NEDRĪKST nest kaut ko no meža mājās – vai tā būtu malka, žagari vai kaut vai sūnas, jo citādāk visu vasaru mājās gaidāmas čūskas; tāpēc ļoti jāuzmanās no darbiem mežā; tāpat nedrīkst pieņemt ciemiņus, kas atnākuši ar kūju; nedrīkst skaļi teikt “odze”, jo tad to piesauks uz visu vasaru; nedrīkst arī šūt, auklas vīt vai dziju tīt, citādi čūskas visu gadu tīsies ap kājām un kamolos gulēs blakus.
Līdzīgs aizliegums – saukt vārdā VILKU vai citus nepatīkamus zvērus, citādi tiks piesaukti. Tā vietā, piemēram, vilku dēvēja par “meža lielkungu” vai “sila Juri”.
Īpaši daudz ticējumu ir par kāpostiem, jo ne velti šo dienu dēvē arī par “kāpostu dienu”: tos nedrīkst ne ēst, ne stādīt; tiek piemetināts, ka kāpostus vislabāk stādīt jaunā mēnesī, tad tiem kukaiņi nekaitē – galvenais, stādot netupēt, citādi slikti augs, neskatoties uz dienu vai mēness fāzēm; vēl nav ieteicams šajā dienā vēlēt dievpalīgu, jo kāpostiem palīgus augšanā nevajag un jebkura “palīdzība” šajā dienā nozīmēs kukaiņu līdzdalību; lai kāpostu galviņas augtu cietas kā akmens, uz pirmās vagas gala šajā dienā liek t. s. “skauģu akmeni”, bet zem tā – nātres, kas skauģiem acis “izēdīs”.