Ideāli pateikts par ’’krievu dvēseli’’
Gabrieļus Landsberģis: Es uzaugu 90. gadu Lietuvā un pārāk labi atceros, kā vecāko klašu puiši no tuvējās krievu skolas mūs gaidīja pa ceļam uz skolu. Ja viņi gribēja tevi piekaut, viņi atrada iemeslu. Vienmēr. Neatkarīgi no tā, ko tu darīji, viņi panāca savu. (..) Ja tev bija cigarete, viņi to paņēma. Ja tev bija nauda, viņi to paņēma. Ja tev nebija nekā – viņi tevi sita tāpat. Nebija pareizās atbildes, jo nekad nebija runa par cigaretēm, naudu vai cepurēm. Runa bija par varu. Ja tu gribēji izdzīvot, tev bija jārīkojas atbilstoši. Ja mācēji cīnīties, tu cīnījies. Ja nevarēji cīnīties, tu izvairījies no viņu teritorijas. Ja izvairīties nebija iespējams, tu gāji ar draugiem. Ko tu nedarīji – nedomāji, ka, nēsājot cigaretes, naudu vai cepuri, tu sevi pasargāsi. Tā bija kļūda, ko pieļāva tie, kas nesaprata noteikumus. Viņi atdeva visu – un tik un tā tika piekauti. Krievu bandīts apstājas tikai tad, kad tam stājas pretī. Šī pati loģika darbojas ne tikai uz ielām, bet arī ģeopolitikā.