Ui, nav garlaicīgi! Protams, attiecībās ar tik populāru tēmu kā dzeršanas apspriešana tāpat kā kolhozlaiku ekonomikā un politikā: no viena grāva uz otru, tieši šķērsām pa ceļu pāri -- no taisnprātīgas lielības: itin nemaz līdz ragiem un nagiem dūņās, kad dīķis izstrēbts... Ar vienu veci Skolotāju videnē man savulaik tomēr noteikti paveicās: mēģināja borēt fiziku -- šam neveicās, man nebija labu fizikas pamatu, učukam -- nekāda fizikas mācīšanas talanta, toties fiziķis viņš bija labs, paveicās ar to, ka papildus fizikai viņš mācīja arī automācību un, laiku īsinot, nopietnību gudri atšķaidot, ierunājās par skarbo un reālo dzīvi ar’. Viena no spožākajām viņa idejām bija šķērsām arī to laiku -- pirms 33 gadiem -- ideoloģijai: dzert vajag mācīt un mācīties: drīksti nedzert, bet -- jāzina, ko darīt, ja esi iedzēris, der zināt, ko darīt, ja esi iedzēries mazliet, lai nepiedzertos vairāk, der zināt, ko darīt, lai atžirgtu pa to laiku, kamēr citi turpina ragus nolaist arvien zemāk... Vesels bars foršu knifiņu un iemaņu... Arī mazās rituālās devas nav nepatīkamas, ja dari apzināti to dzeršanu: ja baudi...
Un Maigoņa ideja, pie kā šis nonācis ir loģiska, -- viegli koriģēt asinsspiedienu ar konjaciņa 50 gramiem, diemžēl, šobrīd un te ir vislētākā metode. Jā, slidena, bet -- priekš tad galva ar smadzeņpodu, lai pretizslīdēšanas pasākumus ievērotu un izmantotu?!