man gan bēdīgi... Kad dēli un mazmeitas rāda šādas kartes un stāsta, kur aizskrējuši aplam, kur tā un kur šitā, kārtējo reizi apzinos, ka orientēšanās sports ir viena feina padarīšana, bet saprast nesaprotu ne vella (vien jūtu apņemšanos sākt (kad aiziešu pensijā).
Reiz vajadzēja saprast viena īpašuma robežas (meži, krūmi, daudz hektāru), palūdzu līdzi dēlu. Kamēr es bolos, viņš iet kā pa diedziņu - lūk robežstabs, šajā virzienā nākamais, tālāk turp un atkal trāpīts.