Mazliet vairāķ objektīvas skaidrības par Līgatnes lāčiem un lāču pakalpojumiem no Rigas un Stokholmas:
http://mezi.lv/2013/01/
aziotaza-ap-li...pi-nerimst/ "Pa starpu svētkiem ministrs jau paguvis lūgt piedošanu par neglīto izrunāšanos. Viņš, jāatgādina, pārmeta ilggadējai zvērkopei bučošanos ar lāčiem un pārāk cilvēciskotas attiecības ar dzīvniekiem. Atvainošanās E. Sprūdžam jau kļuvusi par profesionālu paradumu. Iepriekš viņš nolūdzās pašvaldību vadītājiem – pēc tam, kad viņus visus bija apsūdzējis zagšanā.
Priekšniecība piekāpjas
DAP vadītājs J. Strautnieks no lāčiem saprot vairāk nekā ministrs, jo savulaik pats tos uz Līgatni atgādāja un ilgstoši vadīja Gaujas Nacionālo parku. Pēc tam, kad privātais nodibinājums Gaujas Nacionālā parka fonds novembrī no zvēru aprūpēšanas atteicās, Līgatnes dabas takas pārņēma DAP. J. Strautnieks bija iecerējis nevienu no vecajiem darbiniekiem atpakaļ darbā nepieņemt, uzskatot, ka viņi visi vainojami lācenes Mades atkārtotā izbēgšanā un tās nošaušanā. Vispirms savu nevainīgumu izdevās pierādīt Līgatnes dabas taku jaunajai priekšniecei Sigitai Šulcai – viņa tika pieņemta darbā jau pēc lāču krīzes, kad iepriekšējais priekšnieks tika padzīts. Savukārt V. Vītolai pārmest caurumus voljēros būtu absurdi, jo viņai jārūpējas par zvēriem, nevis jāpin stiepļu žogi. Pateicoties sabiedrības spiedienam, J. Strautnieks ir piekāpies un Velgai darbs apsolīts. Turklāt nevis biļešu kasēs vai kādā biroja stūrī pie papīriem, bet viņas mīļais darbs ar dzīvniekiem.
Vaļasprieks – par pienākumu
Starp svētkiem abas puses tikās teju četras stundas ilgā sarunā. Velga pēc tam atzina: «Tā bija atklāta un godīga. No manas puses obligāta prasība bija nezaudēt saikni ar dzīvniekiem, un tas arī tika apsolīts.»
Dabas aizsardzības pārvalde pēc šīs tikšanās paziņoja, ka V. Vītolas darbs būs saistīts ar dzīvnieku labturības kvalitātes paaugstināšanu, jauno zvēru kopēju konsultēšanu un Līgatnes dabas taku popularizēšanu sabiedrībā. Tātad arī Velgas vaļasprieks – zvēru bildēšana un dabas apraksti turpmāk no hobija kļūs par pienākumu. Preses paziņojumos pēc sarunas piesaukta arī tā nelaimīgā lāča buča un solījums – nekad vairāk tā nedarīt. Tā acīmredzot ir nodeva E. Sprūdžam. Lai vai kāds, tomēr ministrs. Bet, kamēr slavenā zvērkope – Latvijas lepnuma titula īpašniece atkopjas pēc cīņas ar E. Sprūdžu, sabiedrībai nevajag raizēties par zvēru labsajūtu. Vismaz Dabas aizsardzības pārvalde apgalvo, ka viņi ir drošās rokās.
Lāčus mudina gulēt
Vienai jaunpieņemtajai zvērkopei ir septiņu gadu darba pieredze ar lielo zīdītāju kopšanu, tajā skaitā govju, zirgu kopšanu, viņa ir izgājusi hipoloģijas kursus. Savukārt otra zvērkope ir bijusi praksē Rīgas zoodārzā kā veterinārārste un arī kopusi tur dzīvniekus. Somijas Universitātē viņa apguvusi savvaļas un eksotisko putnu slimību kursu. Savukārt Zviedrijas zooloģiskajā dārzā viņa divus gadus stažējusies Eiropā atzīta nagaiņu speciālista uzraudzībā. Noprotams, ka šis speciālists arī kritizējis līdzšinējo dzīvnieku turēšanu Līgatnē. Pēc zviedra sūdzības DAP secināja, ka «daļa dzīvnieku ilgstoši netika turēti atbilstoši pēdējā laikā pasaulē atzītajai dzīvnieku labturības praksei», un konstatēja, ka tiem ir veselības problēmas. Aļņi nebija pareizi baroti. Tāpat kritika veltīta līdzšinējam lāču turēšanas un barošanas režīmam. DAP vēsta, ka tagad Līgatnes lāčiem esot izveidots tāds dienas režīms, lai viņiem sagribētos doties ziemas guļā, uz ko iepriekš tie neesot mudināti. Jāpiebilst gan, ka parka apmeklētājiem pagaidām nav iespējas novērtēt lāču modrību. Lāči ir ieslēgti meža vidū savā mājā, jo lielajam pastaigu voljēram vides ministrija nav sarūpējusi naudu. Un te jāatgādina, ka arī mājas lāčiem nebūtu, ja ziedojumus celtniecībai nebūtu savākusi V. Vītola."
Papildināšu: latvju administratīvajiem bāleliņiem ik pa laikam ar pārāk līku muguru izdodas uzklausīt dazādus padomus no Zviedrijas u.c. malam. Zviedru pensionārs lidmašīnā jau savulaik mūsu iekšlietnieku tā nokonsultēja, ka māksliniece Katrīna Neiburga uzreiz tika pataisita par pornogrāfi dēļ plika dēliņa lelļu izrādes afišā. "Ministrs" Sprūdžs ne tikai atvainojās, patrieca arī savu PR priekšāteiceju, cinisko Kristianu Rozenvaldu, kadreizējo dzelteno "Vakara ziņu" klaču specu, ko pats bija sev pieņēmis par gudrinieku. Papildus vēl, -- Velga Vītola nav tikai "zvērkope", kam samocīt 32 darbgados muguru ar kombikorma maisiem utml., -- viņa ar izcilību savulaik ieguvusi LLU zooinženieres diplomu. Ja Velgas 32 darbgados pasaulē mainijies koncepts, tad vispirms jāpadomā, vai un kā šo konceptu pie mums pārņemt Ligatnē.
Neviena no pēdējā menesa publikācijām nav ziņojusi, ka 1991. vai 1992. gadā, -- vēl, pirms Strautnieks kļuva par GNP direktoru, naca ziema, bija inflacija, bet Ligatnes zvēriem nebija barības. Toreiz vienīgi "zvērkope" bija konstruktīva, meta kaunu pie malas un uzrunaja tolaik svaigo līgatnieti un politisko anekdoti Albertu Kaulu, -- ikdienā vecis bija konstruktīvs un pietiekami turīgs un -- pēc dažām dienām visas zvēru ēšanas problēma vistrūcīgākajai ziemai bija atrisināta, -- tātad, vai Velga Vītola ir tikai zvēru kopēja, vai tomēr atbildigs cilvēks mazā amatā?