Es neskatījos sižetu, vispār izvairos Degpunktu skatīties ar visām viņu šokējošajām ziņām. Meitene to pati neizdomāja. Tas bija kaut kur redzēts, novērots un pieņemts, ka tā ir normāli, sadzīviska lieta, kas tā jānodara. Jā, var runāt par žēlsirdību, vai tad nemaz sirsniņa nenotrīc, kad iznīcini dzīvu radību. Tas būtu tas, kas mani izbrīnītu, jo bērni jau parasti ir dzīvniekmīļi. Sliecos domāt, ka viņai visa vide brutāla bijusi apkārt, vienkārša un atkailināta. Es bērnībā arī dzirdēju par kaķēnu sūtīšanu jūrskolā, bet nevienu reizi neredzēju kā to dara un neviens sīkumos neiedziļinājās, lai kaut ko paskaidrotu. Nav un viss, pazuda... seski apēda, tas bija parastais skaidrojums. Tagad tomēr ir iespējas parūpēties, lai nebūtu šādi vairs jādara, bet nu... atkal jau laikam nabadzība, vienaldzība un nenovīdība.