sascha, man arī ar veču bariem ir darīšana, bet nez vai mani kāds cienītu, ja sāktu rupji lamāties. Par lietu pateikt skarbāku vārdu, tas ir pavisam kas cits.
c-z, ak jel... kānu ne!         

Šim, Lia, var piekrist. Es jau teicu... man nepieņemamas šķiet sievišķīgas viltības, kuras ir uz citu rēķina...

Mice54, mēs esam ļoti dažādi un kas ir pieņemamas vienam, nav pieņemams citam. Bet par sevis mīlēšanu gan es varu pateikt, ka tā nav modes lieta, cilvēki to bieži jauc ar egoismu, bet tas tā nav. Tas ir augsts pašvērtējums, tā ir pārliecība par sevi un nebūt ne tikai vīriešu priekšā, bet vispār - profesionālajā karjerā daudz vairāk panāks par sevi pārliecināta sieviete nekā pelēkā pele, kuras lozungs ir: ko nu es, es jau tāda un šitāda, es jau nevaru, es jau neprotu. Konkrēts piemērs no manas dzīves. Es labi pārvaldu franču valodu un reiz man bija piedāvājums sinhronajai tulkošanai. Es nekad to nebiju darījusi un pirmajā brīdī gandrīz atteicos, bet tad padomāju - klau, bet es taču varu! Un kad es pamēģināju, es sapratu, ka tas būtībā ir pavisam viegli, nu vismaz man tā bija. Bieži vien mēs kaut kādas kautrības vai kompleksu dēļ palaižam garām labas iespējas. Un starp citu, šejienes aktuālā tēma - vīrieši. Tieši tas pats. Ja vīrietis sievietei atraksta, ka viņa ir jauka, skaista, utt., tad nevajag rakstīt atpakaļ - neglaimo man, tā jau nemaz nav, vai vēl kaut ko līdzīgu. Pat ja tas tekstiņš ir domāts tikai sarunas uzsākšanai, vajag domāt, jā, es tāda esmu, un es izvēlēšos vai atbildēt vai nē, vai iet tālāk vai nē    

lia, nav runa par musīšiem, tas bij piemērs kā mēs slīgstam kaut kādā apātijā pret daudzām lietām, tai skaitā savu fasādi... un laika gaitā negribas vairs neko mainīt, pierod, pieņem kā nemainīgu konstanti un vēl pēc brīža smaidam un dzīvojam ar šiem trūkumiem harmonijā...    
Te rakstot šo tekstu padomāju vai sieviete patstāvīgi dzīvojot viena ir spējīga saglabāt sievišķību? Priekš kam? Ja redzēšu sievieti ar āmuru rokā nez vai pirmais par ko padomāšu būs sievišķība...    

Citazuze, bet viss taču ir uz citu rēķina, tāpat kā joki- tie vislabākie ir tie, pēc kuriem kāds raud.

Droši vien, ka vedu diskusiju pa nepareizu taku, Vilks. Ka sāku tiepties par to, kas labi un kas ne tik labi. Jo nav jau teikts, ka "sievišķīgi" ir tikai un vienīgi sinonīms vārdiem "labi" un "pareizi". Ja Tauta domā, ka tas sievietēm raksturīgi- ok.

junona, teksta pirmo daļu, līdz vīriešiem, es uzskatu par profesionalitāti un pašu par sevi saprotamu lietu, kam nav nekāda sakara ar moderno "sevis mīlēšanu". Savukārt, neviena, īpaši jau pilnīgi sveša vīrieša tekstiņi, nevar sašķobīt manu pārliecību par manām labajām vai sliktajām īpašībām. Pie tam, ar paškritiku man viss kārtībā.   

Un vispār... varbūt tomēr atgriežamies pie sākotnējā jautājuma. Sievišķīga sieviete- KĀDA???

Pirtniek, Tev nav gadījies redzēt apaļīgas, nekrāsojušās, nesportiskas, bet laimīgas sievietes?     Vai ļoti skaistas, bet ļoti dumjas, un tomēr ļoti laimīgas sievietes? Nu tātad... bez tā "kaut kā" viņas var iztikt...     IDEĀLU nav!!! Tev tas varbūt liekas trūkums, bet paši sievietei un vēl kadam tas netraucē viņu mīlēt    

Nu acīmredzot mums ir atšķirīga izpratne par sevis mīlēšanu    Par tiem vīriešu tekstiņiem es piebildu tāpēc, ka vienā klubiņā nesen bija diskusija par šo tēmu, un es brīnījos cik daudzas sievietes uz komplimentiem atbild tā, kā es rakstīju tos piemērus. Nu labi, tas nav par konkrēto tēmu. Un tāpēc, ka es mīlu sevi, es citus nemīlu mazāk    

ja man būtu uz sitienu jāizvēlas no tām, kas še diskusijās mīt, tad par tiešam sieviškīgām es atzītu rozīti un vēl vienu meiču bez bildes, no daugavpils! pārejās ir diezgan vulgāras un brutālas! vīriešiem tādas nevisai patīk, ja nu vienīgi memļakiem!   

Nu kaut kā man ar sevi netīk mīlēties... tas tiesa!      

Es nedzēsīšu, Hanibāl. Kaut visai drakonisks un kategorisks apgalvojums. Varbūt tas mums daudzām liks aizdomāties. Par ko nu kurai...

... / kārtējo reizi padomāju, ka cilvēki ne tikai dzird to, ko grib dzirdēt, bet arī lasa tikai to, ko grib izlasīt /

   

Sascha, bet tas taču ir tikai loģiski    

... eh..dāmas...
... ir amati un situācijas..kur sieviete ne vienmēr ir kāda pakļautībā... un tātad nekādas actiņas nav jātaisa... un nekādas sievišškigas viltībiņas arī nav darba veikšanai nepieciešamas!
Toties ir nepieciešama stingra roka un dzelžains tvēriens!
Un tad nu lai cik arī sieviššķiga šii sieviete nebūtu ĀRPUS darba... darbā tai jābūt dzelzs lēdijai..
... jeb ja tāda nespēj būt... šis amats jaatdot kādam citam...

... hani... hmmm... esi pirmais no vīriššku dzimtas..kas mani nosauc gan par brutālu gan par vulgāru...
... bet nu... katram savs!
Ja jau mēs te visas tādas... tad laikam pat satraukties nav vērts...          

Esmu neizpratnē. Hanibāl, un kā tad Tava līdzšinējā simpātija??? Vairs nav topā? Pievīlusi Tavas cerības???

.. nesatraucies...    
ir personas, kuru viedolis man šad tad liek padomāt..
ir personas, kurās ieklausos..
ir personas, kuru novērtējums man ir būtisks..
un ir personas, kurās vienmēr klausos, respektēju un cenšos viedokli ievērot ..

ir personas, kuru domas man ir pilnīgi vienaldzīgas un viedoklis par mani kā cilvēku absolūti nesvarīgs..

sascha, ļoti sievišķīgi...