..sadzīvo, rozīt, un kā vēl sadzīvo!
Un bieži vien brīdī,kad vīrietis uzzin,teiksim ar ko nodarbojas un kāda darba situācijās ir spiesta būt viņa sieviete, kuru pazīst tikai kā maigu un mīļu mīļumu... viņš ir pilnīgā izbrīnā un netic pats savām acīm!


Bet tāda nu reiz ir dzīve...

oooo jāaaa cita zuze,
mirdzošās, starojošās acis pēc tuvības dažreiz mēdz būt neaizmirstamas

Viens sievišķīgas aušības piemērs, iz dzīves: nikns priekšnieks izsauc pie sevis darbinieci, gari plāši izklāsta savu sakāmo, kas un kā salists tūtē, un ko saņem atbildi :"vait as bija pagājšne’dēl? Neatceros, varbūt.." tad parausta plecus, burvīgi uzsmaida un... mierīgi aiziet projām...

NU, ne precīzi atreferēju, bet līdzīgi. Kareivīgā dabūtu ādā. Bet šajā gadījumā priekšnieks pat nosmējās.. un viss.

Nemāku aprakstīt sievišķīgu sievieti, bet šitais te tāds kā piemērs.

..muļķibas, vilks!
Nedrīkst jaukt darbu ar sievišškigumu..
... un tas priekšnieks, kuru var " paņemt" ar actiņu plivināšanu... nu... tur problēmas ir viņam pašam!

Palasu vīriešu viedokļus un uzsitu sev uz pleca - esmu sievišķīgi gudra sieviete    

Nē, Vilks. Kareivīgā kaut ko karotu vien tad, ja viss būtu izdarīts perfekti, tomēr kāds ņemtos ko pārmest. Bet šito tizlību, kā Tevis aprakstītā... lai Dies nogrābstās, es sev nekad negribētu par padoto. Un dzīvē bieži tā gadās. Ka šitādas pamuļķes dabū darbu, labu algu... jo vīrietis priekšnieks piever acis. Bet patiesībā... šitā kaza slaistās uz citu darbinieku rēķina. Un vēl domā, ka citiem skauž tas, ka viņu priekšnieks labi ieredz :))))
Sorry, atkāpe no tēmas. Tas piemērs varbūt bija labs sievišķības raksturošanai, bet darbinieces raksturošanai- tāds savdabīgs Denisa bieds. Un patreizējos krīzes apstākļos šitās dievgosniņas būtu jānooptimizē vispirms :)

Njap - diemžēl iekš LV vīrieši nemāk nošķirt, ka sieviete darbā un dzīve var būt divas dažādas sejas...    

..pieļauju, ka vilka aprakstītajā variantā dāma arī tīri labi varētu būt pietiekoši attapīga, lai šo mazo izrādi priekšniekam vnk "nospēlētu" zinot viņa vājās vietas..    

Arvienvārdsakot, sanāk, ka Vilks domā sievišķība= neprofesionalitāte. Nepiekrītu.

Piekrītu Vilkam     Tas jau ir tas trumpis - arī ļoti profesionālai biznesa sievietei prast izmantot savas sievišķīgās viltības un šo to reizēm notēlot... ui, kā nostrādā        Mēs varam būt cik profeisonāli gribam, bet tajā pašā laikā tomēr esam sava dzimuma pārstāvji...    

Tur jau arī slēpjas tā sievišķīgā gudrība izmantot viltības pareizajā laikā un pareizajā vietā    

Sievišķība= viltība. Nepiekrītu.

Betttttt... nu jā, jēdziens tāds pastāv- sievišķīgā viltība. Laikam jau pelnīti. Vīrišķīgā viltība- tā nemēdz teikt.

Citazuze, ne jau viltība kā tāda, bet mazas, sievišķigas viltībiņas, kā vilka minētajā piemērā. Nu nevar vienmēr triekties ar pieri mūrī.

CZ, ne jau sinonīmi, bet viltība kā sievišķības sastāvdaļa     Daļa no veselā.

Ne jau viltība kā tāda, bet mazas, sievišķigas viltībiņas (c)
Ne jau meli kā tādi, bet mazi, sievišķigi meliņi.
Ne jau krāpšana kā tāda, bet mazi, sievišķīgi sānsolīši.

Nu? Ko vēl nosaukt???

... es sliecos nošķirt rakstura iezīmes un viena vai otra dzimumam raksturīgo no profesionalitātes..

Citazuze, tu gan esi pareiza    Un tu tiešām nekad neesi izmantojusi viltībiņu, meliņus vai sānsolīti?

Labāk pasaki, Junon, kur būs tā robeža? Kur beigsies mazie, nevainīgie meliņi, un sāksies lielie???

Zuze, tiešām var bez tā iztikt? Un visu darīt pareizi, kā pēc ētikas kodeksa - bez viltībiņas, meliņiem utt.?   Atzīstos... man nesanāk...