enni2 25.03.2009. - 11:43:2

tas nav cinisms... vienkārši - mātes-dēla un tēva-dēla attiecības ir savādākas jau kopš cilvēces pastāvēšanas un sievietēm ar savu pasaules uztveri ir grūti to saprast... mātes pret saviem bērniem, kā likums, ir absolūti nekritiskas... tieši tāpēc lielai daļai vientuļo mammu dēli izaug tādi - nekādi - izlutuši patērētāji, par kuriem pēc tam šausminās viss sieviešu dzimums un saka - visi veči tādi...

Mātes pret saviem bērniem, kā likums, ir absolūti nekritiskas... (c)
Lēnāk pāt tiltu!

Siipols , piedod, ka jautāju tik personiski, bet - kādas Tev pašam ir attiecības ar savu mammu? (Man mammas nav jau no 6 gadu vecuma).

cz - nevis lēnāk pār tiltu, bet prātīgi :)
esmu nelabojams konservators ģimeņu ziņā... vienalga - 1,2 vai 10 bērni, viņiem ir jābūt, gan mātei, gan tēvam... 90 pročus no pasaules uztveres bērns smeļ no māmiņas, bet arī 10 atlikušie ir būtiski, īpaši puikiem... es zinu - kamēr esmu dzīvs - mani puiki atklātas cūcības pret sievietēm vai pret likumu vērstas darbības nedarīs kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka viņi raustās no tēva reakcijas šajā sakarā...

es savai meitai nopirku floridā māju, cerams ka būs apmierināta, starpcitu šobrīd tur baigais lētais ceņiks, rekomendēju arī jums!

enni2 - protams, ka tavs jautājums 13:38:17 ir netaktisks, nevienam nevajadzīgs un glups... bet ja nu tā ļoti gribas zināt, tad lūdzu - manai mammai ir 76 gadi, viņa dzīvo provincē, sazvanamies mēs katru nedēļu vai pat biežāk, es zinu kā viņai iet un rūpējos par viņu, iepriekšājā rudenī 2 mēnešus viņa nodzīvoja pie manis... vai tav ziņkāre nu ir apmierināta, enni2 ?

Siipol. Tā nebij ziņkāre. To visu Tu vari arī neteikt, jo jautāju jau to tikai tāpēc ka Tava attieksme pret vientuļajām māmiņām ar dēliem man šķita dīvaina. Arī Tu audzini sveša vīrieša bērnu...

Manu mammu izaudzināja PAMĀTE, tāda kā pasakās... un mana mamma mūs vienkārši neprata mīlēt, to sapratu vien pēc tam... un mēs ar māsu arī viņu ne pārāk mīlējām... bet kad mana meitiņa gaidot savu meitiņu par vienu no iespējamiem vārdiem izvēlējās omes vārdu, es sapratu, ka iespējams kaut ko neesmu sapratusi, kaut ko esmu palaidusi garām ...

atkal pavīd kaut kāda vientuļo māšu vainošana tajā, kādi izaug dēli. it kā pie tā nebūtu vainīgi tēvi, ka sievietei jāaudzina vienai. un es nerunāju par kopdzīvi, simts gadus man viņš nav vajadzīgs, bet bērniem, īpaši dēlam - bija vajadzīgs. viņš izvēlējās neaudzināt. tad kas man drīkst pārmest, ka esmu audzinājusi viena?
mans dēls arī nekad ne slēptas, ne atklātas cūcības pret sievietēm nav darījis un ceru, ka nedarīs. un ne jau tāpēc, ka viņam no manis būtu bail. viņš vienkārši ir īsts vīrietis. arī ar visām problēmām, kas radušās, bez tēva augot.

Siipol, par to māšu nekritisko attiecību pret dēliem - garām                

neredzu saistību starp manu attieksmi pret nepilnām ģimenēm un manu personīgo dzīvi... jā - tas nav mans fizioloģiskais bērns... nu un ? jau 10 gadus es esmu tā bērna faktiskai tēvs... un man skaļi uzšķaudīt, ko par to domā visādas enni2 un kāpēc viņai ir nepieciešams piesaukt kaut kādus citus tēviņus... tas ir MANS BĒRNS, es par viņu atbildu, un viņa mani uzskata par SAVU TĒVU, ja tev, enni2, vēl nav skaidrs...

garām gan, tieši otrādi puika dara visus vīriešu darbus, jo saprot, ka mājās ir saimnieks.

Siipol, a nafig tas kādam bija jālasa???????? Vai tad pa 10 gadiem pats jau sen neesi aizmirsis, fizioloģiskais, bioloģiskais, faktiskais, praktiskais vai mantriskais? Tēvs- un viss.

lauvenek - nekas nav absolūti pareizs, pat statistika... ne jau visas vientuļās mātes ir nekritiskas pret saviem dēliem, bet lielākā daļa gan... vismaz tāds ir mans redzējums uz šo lietu

Oi, siipol. Cik Tu kļūsti naidīgs kaut ko Tev kāds atļaujas oponēt. Atslābsti! Es labi zinu, ka Tev līdzīgi ir , bet mazākumā. Un piedod ja Tevi aizvainoju. Neuztver to personigi. Man pie kājas ko Tu domā palielam.

vilksvilks - a nafig man tavi drukājumi jālasa ? ne es, ne citi tev neko nejautāja, starp citu... enni2 jautāja un atbilde tapa :)

   Nu kāpēc vispār jādala vientuļajās, nevientuļajās. Māte paliek māte! Vecākus tāpat nevajag dalīt - biologiskajos un ne... Un vispar daži tevi pēc šķiršanās vairāk beidzot pievēršas savu bērnu audzināšanai, nekā to ir darījuši , kad dzīvojusi kopā vienā ģimenē. Katrs no vecākiem kopā un atsevišķi, manuprāt, ir atbildīgspar to, ko nodod saviem bērniem mantojumā un šo atbildību viņi uzņemas tad, kad bērnu tikai vēl rada, nevis tad, kad tas jau ir piedzimis!

Visādi pietiek, to es par attieksmi... vien reizēm jau otrajās attiecībās mammas mēdz nostāties dēlu pusēs, ja tā audzināšana no otra tēta sanāk tāda paskarbāka, to gan es esmu novērojusi... un tas ir nepareizi   

Mans bijušais vīrs bija vientuļās mātes audzināts dēls. Tiesa gan, ne pēc savas brīvas gribas, tēvs nomira viņam pavisam maziņam esot. Un tad nu tas vīrietis no vīriešu darbiem un atbildības ar prata tikai to un tikai tik, cik paša vectēvs bija paguvis iemācīt un mans tēvs vēl klāt iedeva... Un to nebūt nesaku aiz tam, ka nu mēs šķirti un gribētu ko sliktu pateikt, nē. Šis tikai ir man vislabāk un vispamatīgāk pārzināmais gadījums. Tomēr 23 kopdzīves gadi.
Un tā nav nekāda vientuļo māšu vainošana. Tā ir OBJEKTĪVA REALITĀTE. TĀ VIENKĀRŠI IR. Un viss.

nu, un kur tad ir risinājums?
mans vīrs, starp citu bija vecis ar zelta rokām. nu un? vēl šodiemn ir kaut kur dzīvs un vesels, citu bērnu viņam nav, bet dēlam nav mācījis pat āmuru rokā turēt. es arī nemāku, ko nu?