... vakar braucot uz mājām, mani uzrunāja kāds tīri solīds kungs ap 45... ar tādu diezgan banālu jautājumu- cik ir pulkstens... vispirms man sanāca smiekli un es automātiski izspļāvu "pusdesmit".. bet kungs nedaudz samulsa un es atvainojos un teicu, ka pulksteni sen vairs nenēsāju un ik pa brīdim pareizs laiks parādās uz autobusa tablo( sorry, ka kļudos ar nosaukumu)..
kungs atvainojās un pateica, ka uzrunājis tiešām , lai iepazīstos.. parunājāmies līdz manai pieturai par šo un to īstenībā neko... un es izkāpu..
viss..
un tad man gribējās ar kādu parunāties- nu kaut vai šeit tautā- par to kā tad iepazīstas, sapazīstas šajos laikos izņemot internetu ... un visu, kas ar to sastīts...
nu re- petra laikam sajuta...
bet par šādu tēmas formulējumu varu teikt, ka laika jāsāk gatavot portfolio nepieciešamības gadījumiem, lai apmainītos ar aktuālajām ķermeņa daļām...