Pat nav īsti, ko piebilst. Neatceros tādas problēmas, ka būtu sanācis kašķis par kādu lietu, lamāšanās veikalā vai, diespas, krišana gar zemi un bļaušana. Ar bērniem vienmēr esam runājuši kā ar sev līdzīgiem un, ja ko ļoti vēlas, dota iespēja sakrāt un nopirkt pašiem /tad jau viņi mazliet liekāki, kad māk jau skaitīt naudu/. Un vispār - emu kategoriski PRET vazāšanos pa veikaliem ar maziem bērniem pie rokas - kaitīgi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Nevajag tīšām kacināt bērnus, nebūs arī kašķu.

ES par to visu labo ... no maates.
Dievinu skaistus viiriešu augumus un bruunas acis... tas viņiem (maneejiem deeliem) no teeva.   

atceros ka puika gribeeja gramatas no seerijas "Vides gudribu rokasgramata"..viena vakara iesniedza man pareizi sastaaditu ligumu ka vinjs daris to un to mazgas traukus un gridu un es maksasu par noteiktu summu..un vinjs sakras GRĀMATĀM..
es to ligumu atradu dazas dienas atpakal atviknes kaartojot..
parādiju pasam smaidija pa visu giimi..es ar protams   

p.s.protams ka es tas gramatas nopirku   

Vārdam "nē", neredzu nekā slikta, ja to izsaka mierīgi un pamatoti. Tā ir robeža, bet robežas bērniem ir jābūt. Vienam pietiek ar mierīgāku runāšanu, citam ar asāku. Bērni ir dažādi un mēs ar.

Bet kāpēc nevar reizēm būt "Nē! Tāpēc, ka tētis tā saka!" un viss... Es ielas vidū bērnam neskaidrošu, ka:

"tūlīt mums sāks mirkšķināties zaļais, tad iedegsies sarkanais, un tad jau tām mašīnām, kas tur stāv būs zaļais, un mašīnas sāks braukt, bet mēs vēl esam ielas vidū un mašīnas nevarēs pabraukt, bet tās tur- otrā pusē krustojumam stāvošās mašīnas jau būs sākušas braukt un būs mums priekšā un mēs paliksism ielas vidū, netiksim ne turp, ne atpakaļ, ar visām ragavām un iepirkumu maisiņiem, un tā tur tante pie stūres būs nikna bet tas onkulis izskatās tāds laipns, viņš mūs palidīs, utt., utjp.. Labāk atstāsim to latu zemē un iesim pāri ielai, jo, tas tur onkulis, tā tur tante un tie puikas, redz, arī pārgāja pāri ielai un latiņu neņēma."

Tam " nē" nevajadzētu būt par daudz. Lai saprot, kad pasaka īsto NĒ.

ja ir konsekvence, tad viss tam sīcim ir skaidrs no pusvārda. ja dirseļojas- vienreiz jā, bet citreiz par to pašu nē, tad var kaut pakārties, bet jēgas nebūs.

Ja bērnam ievajadzēsies aukli, mēģināšu Rozi vai Jacex sarunāt. Tikai, Jacex, lūdzu, tad bez tās cepures! Bērns nobīsies...

pret bērnu jāatnesas tāpat kā pret pieaugušo. nu, attiecīgi pēc viņa saprašanas. to "nē" jau kautkā jāargumentā.

vilks... aizvāc visus savus nenormāli svarīgos grabuļus, kur bērns netiek klāt, ļauj iekāpt peļķē... un vispār, neatņem bērnam bērnību      

Vārds nē ir vajadzīgs un jau laikus jāpielieto ,vēlāk būs vieglāka dzīve.Es piemēram nekad negribu to ,ko nevaru dabūt,līdz ar to nečīkstu par dzīvi.Nu vajag bērnus palutināt līdz zināmai robežai.Bet Zenta Mauriņa ir teikusi -cilvēka griba ir viņa debesis. 

Mums ir abpusēji - ir reizes, kad saku Nē un neielaižos garos paskaidrojumos kāpēc (kaut vai tāpēc, ka tas reiz jau paskaidrots), un tieši tāpat ik pa laikam saņemu atpakaļ "nē" arī no bērniem. Un kāpēc gan ne? Kaut vai - ēdīsi zupu? Nē, tikai maizi. Nu un kas - arī man ne vienmēr gribas tieši zupu, un tak nespiežu sev ar varu to iekšā, kāpēc lai to darītu bērnam? Tai pašā laikā - neatminos, ka būtu gadījušās histērijas uz ielas vai veikalā. Emocionāli kašķi mājās gan mums šad tad gadās. Nākošajā dienā atceroties pašiem smiekli nāk :))
Un ir reizes, kad drīkst dauzīties, lekt peļķēs, un ir reizes, kad to nedrīkst. Tā viņi pamazām pierod, ka ne vienmēr un ne katrā situācijā var dabūt visu, ko gribas.

AR tiem daudzajiem nee... aplaužam savus beernus.Tad arii briinaas, kaapeec ... taads pats kaa citi (peleekaa masa)papildina toss... kaa visi.         

ir tāds pedagoģisks prijomčiks to, ko bērni nedrīkst aiztikt, uzlikt uz skapja. paaugas un pieliek ķeblīti.

Ja puisim, kas nepazīst "nē", meitene tiešā tekstā to pasaka???? Un pat negrasās to smalki pamatot... ko tad?

Neko.
Sliktaakaa gadiijumaa gaazes baloniņš ir.   
Nevajadzeeja likt saprast puisim t i cereet ka viss buus.      

Nu ja, meitene atraida puisi, bet šis ar gāzes baloniņu virsū!... tad nu gan džentelmenis! Parasti tos par "mīkstajiem" sauc. Dzīvē un biznesā tāpat bieži dzirdēs -nē. Tā nebūtu tā lielākā trauma. Ir citas nopietnākas.

njaa...
un ja tam puisim peec tam jaasaka - "kuru dalju no vaarda "NEE" tu nesaproti?"

Es uzskatu, ka ikvienam beernam , ikvienam pieaugushajam ir jaasaprot vaarda "NEE" noziime. Un arii jaazina, kaa uz to reagjeet..

Taa rodas tie sprukstinji, kuriem apkaart jaadanco.. bailees, ka nesapratiis visvienkaarshaako "NEE".   

Vīrieši ir īpašs gadījums. Viņi kaut kur iesūkuši, ka sievietes, sakot NĒ, patiesībā domā JĀ. Un viss. Par pretējo vīrieti pārliecināt ir, praktiski, neiespējami.