vai pateiktā īsā strupā vārda nē vietā uzreiz nevar dot atteikuma skaidrojumu, bus saruna un abiem iespēja argumentēt savu nostāju

nesen veikala redzeju ka tada meitenite apmeeram 5 6 gadi mammu nosauca par cuuku..
jo ta negribeja lelli pirkt..es biju redzejusi visu ko histerijas ,raudasanu blausanu bet sita gan vel ne

Nu, ja mans bērns vienkārši aiz ziņkāres 4 gadu vecumā izdomāja pastaigāt pa palodzi pie atvērta loga vai iekāroja rotaļlietu veikalā, kas tobrīd maksāja vairāk nekā mana alga, es tomēr paskaidroju un teicu nē. Arī ar zābakiem un ielas kurpēm pa izmazgātu grīdu vai pa gultas veļu bradāt neļāvu.Jo audzinot bērnu par personību, man tomēr bija svarīgi, ka viņam būs jārespektē citas personības, kā arī viņu padarītais darbs.
Mani pamatojumi līdzēja. Vivita-ko Tu darīji šādās vai līdzīgās situācijās? Tiešām, kaut asinis pa degunu, bet izpildīji katru izteiktu iegribu? Vai arī redzot, ka bērns ar savu rīcību neapzināti apdraud savu veselību mierīgi noskatījies?? Es šeit protams nerunāju par pieskaršanos karstai plītij
vai iesēšanos peļķē.Arī par neiedotām končām ne...
Mana pieredze rāda- neieaudzinot cieņu pret sevi un atļaujot pilnīgi visu, pieaugot cilvēkam vienkārši nav motivācijas cienīt citus, nav motivācijas aizdomāties, ka arī māte, skolotāji, draugi, vienkārši apkārtējie ir personības, ar kurām jārēķinās. Kāpēc tas būtu jādara, ja visu drīkst?

neparstā
Un kā Tev šķiet- kur bija mātes kļūda?
Tajā apstāklī, ka viņa bija drausmīga skopule ?
Vai tomēr pie laikā nepiestrādātas visatļautības un pie aizdomāšanās, kāds leksikons tiek lietots pašu vecāku starpā?

Kurš gan cits, ja ne vecāki, iemācīs dzīvē pamatvērtības un iemācīs, ko "nē", ko "nedrīkst"? Un tas ir jāizdara agri, nu kaut kur līdz piecu gadiņu vecumam. Ticiet man, pēc tam ir stipri mazāk problēmu. Jaunais cilvēks drīkst vēlēties, drīkst gribēt, drīkst darīt... taču tad viņa "gribu" nedominēs pāri visam un visiem.

Formula vienkārša. Bērns redz, kā mamma dzīvo, kā tētis dzīvo. Un pieņem to kā pareizo modeli

Beernu pieņemot kaa personiibu tas NENOZIIMEE ka ir jaaizpilda viņa iegribas!!!!   

UN ... es centos izvairiities ar beernu vazaaties par veikaliem.
UN... taaa kaa man pašai jau toreiz bija veikals viņi zinaaja KA ne visu to ko veelas un grib var dabuut,
AR miilestiibu un pareizi pateiktiem vaardem un riiciibu(apbalvot beernu par labu uzvediibu ar kaadiem viņam veelamiem nieciņiem un viņam negaidot )buus labaak-efektiigaak nekaa visuur un visu aizliegt.

RUPJI VAARDI   ... jaa arii tos nevaig dzirdeet.Beernam patiik veerot juusu (arii apkaarteejo reakciju)Ignoreejiet ka dzirdeejaat.UN panaaksiet to ,ka ... viņš neredzees iemeslu tos atkaartoti lietot.

Nekad neesmu sapratusi, kā varētu izskatīties to bērnu audzināšana, kuri veikalā var nolikties gar zemi un rīkot histērijas. Ko ar viņiem vecāki darījuši mājās??? Skaidrs, ka veikalā jau par vēlu...    
Bet vispār, ja pavēro paziņu un draugu bērnus, tad laikam vien jāsecina, ka bērnu gribuļi un to visādās izpausmes bieži vien ir tieši proporcionālas viņu vecāku gribēšanas stilam.    Viņi tak VISU samācās!!!!

Ābols nekrīt tālu no ābeles, turpatām vien... blakiņām...          

piekritiišu malipkai...
Skataties vien uz savu spoguļ atteelu.Nepatiik????!!
Padomaajiet kur esat pielaiduši kļuudu.UN saaciet ar sevi lai viss mainiitos.   

... bet vispār, ceru, ka uzsvars jautājumā bija uz gribēšanas izpaušanas stilu, nevis pašu gribēšanu! Bērns, kas neko negrib tā būs katastrofa, kad viņš izaugs. Tā kā labāk, lai grib.    

Nu man arī ir trīs pieauguši bērni... vecums minēts pareizais... ja kādu tas satrauc... tagad būs vēl jaunākas mammas... tas mani satrauc ,ja pusaudzei ir bērns,kuru nav ,kam audzināt,... labākā gadījumā omei,kura arī dzemdējusi kā pusaudze un tagad atdod mīlulītim visu ,ko vēlas,nesakot nē... To saku,jo redzu to ik dienas.Tad pienāk atkal tam mīlulītim pusauga vecums... ome vairs nespēj dot un tikt galā un turpinās tālāk.Piedodiet par pesimismu,bet tĀ IR REALITĀTE... diemžēl.

Kā jau tecu- visu iegribu neizpildīšana un to argumentēšana, manā uztverē tas pats nē vien ir:)Tikai vairāk pamatots.Vairāk darba ieguldīts audzināšanā.
Turklāt neviens te nerunāja par pilnīgi visa aizliegšanu vai neatļaušanu.Tas būtu otrs grāvis.

Man ir Trīs meitas un katra savādāka, katrai savas vērtības, katrai savas vēlmes. Man laikam mājās greizais spogulis. Kā skatos uz sevīm tā katru reizi savādāks   

Bērni ir mūsus spoguļi. Kad es redzu, cik mana meita tagad pārgudra un mani pamāca, un neklausa, es redzu sevi. I dusmas, i prieks reizē.          

man liekas..viss buus ok.
Sanaak ikdienaa saskarsmes daudz ar dažaada vecuma cilveekiem.UN teikšu ka nav jau tik slikti .
... man patiik muusu jaunatne ,vecaaka gadagaajuma un... t i visi, kas ir atveerti un atklaati,sirsniigi,labestiigi un iejuutiigi.
Kaa saka ... ko seesi,to pļausi.

Man ši problēma tagad ir saistīta ar mazbērniem,es savējiem bērniem mēģināju vārdam NĒ atrast izskaidrojumu kāpēc tieši tagad nē,kad jau bija mazos padsmitniekos,piedāvāju iejusties manā ādā un jautāju kā rīkotos ja būt mamma un ko teiktu saviem bērniem.Tā bija iedarbīga metode.Manuprāt nedrīkst bērnam pateiktu ,,pliku" nē,katram gadījumam jādod pretī pamatojums.Arī mazam sīcim jāļauj apdedzināt pirkstiņu pie kartsa gludekļa,tas dod iespēju apzināt briesmas,sāpes.

Piekrītu snikers... katrs bērns var būt atšķirīgs... Bērni mūsu spogulis,jā zumčik.Un ja vēl līdzīgi raksturi abām ar māti,tad brīžiem pilnīgs ārpŗāts... Tā kā mātei jābūt gudrākai pēc būtības-ak ,ja es to būtu ņēmusi vērā-man būtu mazāk problēmu ar vecāko meitu...

Nu tādā gadījumā, paskatoties "spogulī", varu teikt, ka man ļoti patīk tas , ko redzu    
Ja neneņem vērā ik pa laikam uznākošās slinkuma lēkmes , bet tās jau no tēta, nevis no manis               

pareizi - viss labais bērnam no mātes    

Kā tad?!    Nu bet lai jau, kas ir dzīve bez kontrastiem? Tāds pelēcīgums. 

NE TIKAI!!!