tipa manipulēt ar cilvēkiem cēloņiem...    

..tad jau ir kāda starpkategorija- visuzinošie, varošie utt.. tie, kas manipulē ar cēloņiem un sekām...

cilvēki sekas ir kā elektriķi , kuri veikli saliek derīgos vados to enerģiju, kuru mēdz radīt ofigennaja straumes dzīšanās cauri HES turbīnām :) .. tomēr visu laiku pastāv iespēja , ka zibeņos arī garām un kāds atrausies :)

Nē, Sascha...    tie ir tie, kas domā, ka manipulē ar cēloņiem un sekām, būtībā jau pavisam citi spēki saliek visu pa vietām un reizēm sekas iznāk ļoti labs cēlonis...

visstulbāk tēmā skan vārdi "viņi paši ir cēlonis savai dzīvei un notikumiem tajā" .. -tipiska varavīksnes domāšana, ne :))

aikutraka- laikam iešu ’pagrīdē" apdomāt Tavu tēzi... un mēģināt "salikt pa plauktiem" ...          
zinu tikai to, ka tiem, kas ir iedomājušies sevi par ’cēloņiem’ grūti saprast, ka realitātē ir tikai slēptas ’sekas"..

krots mums tāds gudrs "cēlonis"... kuram vislabāk redzams stulbums un gudrums..   

Krotiņ, cilvēki sekas ir mieramikas, kas tādi varbūt negribētu būt un viņiem ir tāda iespēja. Cilvēki - cēloņi ir nemiernieki, kuri tādi iespējams, nemaz negribētu būt un viņiem arī ir tāda iespēja. Šis abas puses viena otru kaitina. Ja esi sekas, tevi kaitina cēļoņi. Nu kā tā var, sagraut visu ar laiku krāto un būvēto     Cilvēkus - cēloņus, savukārt kaitina cilvēki - sekas, kas staigā kā ēzeļi pa apli uz rinķi vien.

... psihologi-ļjubitjeļi...    

Nekad neesmu saticis otrā tipa cilvēkus, nekad.

piekrītu dižkrotam,bet vienkārši stāvu malā-jo nevar zināt -kā viņš to teicienu ir savā paurītī apviļājis!:)) A olis te ir..jopcik??   

..nav ne trešie, ne ceturtie, jo tie ir divi pretpoli - melns un balts.. bet, manuprāt, nav arī īsti neviena pustoņa, lai arī cik skumji tas neliktos. Jo neviens sevis apzinošs, labs aktieris, nekāps uz skatuves bailēs zaudēt un bailēs riskēt, un nekad katru dienu kāpjot uz viena un tā paša grābekļa, nepieņems savus lēmumus, kaut vai tikai uzskāpt uz skatuves un pasmaidīt.. piekrītu arī kungam, kurš te minēja, ka nekad nav saticis nevienu dzīvi svinošo cilvēku. Varbūt dzīvē, ja protams ir vēlme, ir pēdējais laiks ko mainīt, jo esu dzirdējis teicienu - pasaki, kas ir Tavi draugi un es pateikšu, kas esi Tu pats! ..respektīvi kādā sabiedrībā apgrozies, par tādu pašu viņa Tevi arī izveido!

..varbut tomēr piebildīšu, ka tajā saulītē atrasties, kur cilvēki svin savu dzīvi ir daudz patīkamāk. Un, ja to spētu pārējie ~ 80% cilvēku mēs dzīvotu daudz saticīgāk un laimīgāk! .. un arī daudz vairāk rūpētos viens par otru! ..lai jums veicas!    

P.S. visi grābekļi tomēr pārsvarā stāv šķūnī..    

Arī uz šķūnīti reizēm ir jāiet. Dažreis gadās - pa tumsu. Un tad grābeklis - denkš!

Aktieris riskē, kārpjot uz skatuves??? Vot, man bi tādu risku...

Manuprāt ir gan 4.-ie, gan 5-ie, gan 117.-ie...
Minkas aprakstītā 1. kategorija ir bez maz tīrradnis lūzeris kā no tipiskas amerikāņu komēdijas par neveiksminiekiem, ka bezmaz jāsāk šaubīties par tādu esamību realitātē     
Par tiem dzīves svinētājiem pēc dažiem piedzīvotiem piemēriem savukārt varu pateikt tikai vienu- ir ļoti viegli svinēt dzīvi, ja aizmugurē ir kāds kas paūpējas par "sadzīvi". Starp citu arī savus tipa pastāvīgos lēmumus viņi pieņem tikai līdz brīdim, kamēr no aizmugures nepazūd drošais balsts.Bez tā viņi paliek gaužām bezpalīdzīgi un histēriski sāk meklēt nākamo, kam uzsēsties uz kalai, lai atkal varētu " svinēt dzīvi" un citiem demonstrēt, ka "viņi paši ir cēlonis savai dzīvei un notikumiem tajā...

Viens otru reizēm kaitina, bet tajā pašā laikā viens bez otra nevar.
Pretpoli pievelkās. Līdzsvaro viens otru. Tikai tādi dažādi ir spējīgi ilgstoši uzturēties blakus. Spogulis blakus tak nebūs interesanti!

Labdien,te Tors...
Pilnīgi piekrītu par tīrradņiem un domu,kas komentā izskanēja.
Šis koments pats ir tīrradnis.
Manuprāt dzīvē ir visi pārējie,nav tikai pirmie un otrie,jo abiem pietrūkst iekšējā pretpola.
Citiem vārdiem sakot-ja nav iekšējā līdzsvara(vai vismaz skaidras sapratnes,kurā virzienā tas meklējams),tad kristālskaidrie un "..holeriskie,blusainie suņi"... var mierīgi doties uz vienu un to pašu iestādi pie Napoleoniem un Hitleriem.

Katras iepriekšējo cēloņu sekas rada jaunus cēloņus. Ejot us sākumu, tā var aizrakties līdz pasaules radīšanai.

A kas bija pirmais-vista vai ola   ?

Minkas rakstītajā ir tikai divu veidu,divu galējību cilvēki-vieni absolūtie neveiksminieki,jo tikai absolūtie neveiksminieki var neskaitāmas reizes kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem,bet otri... mjā,laikam tomēr nebūs taisnība par otru galējību.
Šķiet,ka tie vairāk ir cilvēki ar miesu un asinīm,tie ,kas dzīvi pieņem tādu ,kāda tā ir.Un dzīvo tik nost.
Daudz negaužoties par sliktām sievām/vīriem,par krīzēm attiecībās,politikā,par nemākulīgiem politiķiem un sliktiem priekšniekiem.
Man tie otri simpatizē vairāk.
Bet vēl jau cilvēku raksturo 100 un viena nianse.
Ar to arī esam savdabīgi un interesanti