tu vecais,slimais āzi..
kur tu to bozi bāzi!
tā sapuvusi smird!
un kairina man nāsi!
/neka personīga!/
      neon, iedo tantei bučiņu!   

Temats velk uz bučošanos?    

Perdelis... hunvēbiņš...    

Par šito vēl varētu diskutēt. Hunveibins nemaz nav lamuvārds. Īsti nezinu izcelsmi, tas kaut kur no literatūras. Bet nozīme manuprāt- tāds šustrais puika, kurš visu redz, visu paspēj, i blēņas, i palaidnības, i labos darbus, Apķērīgs un ne uz mutes kritis. Nu tā kaut kā. Katrā ziņā, kad es savējos tā saucu, man nudien prātā nenāca, ka es viņus lamātu    

   Nu es to saku kad dusmojos, jo rupjāk nedrīkstu atļauties, bet par šo man ar nevar piesieties... galvenais to teikt ar baigo grimasi...       

... bieži vien tā grimase ir stiprāka par pateikto vārdu!    

Ej dēt.. skuju ziepes..

Lamuvārdus nelietoju,bet teicienus... Piemēram-kas,tu šorīt ar slapju maisu pa galvu esi dabūjis?
Ideja-lai klātesošie sāk smieties un aplamājamais justos neērti.
Ir,kad izdodas
ir,kad nē.

stulbā biete; stabagals    

Fui cik nesmuki skan! Labāk jau profesionāli lamāties - tam piemērotākā valodā!:)

Latviešu valodā nemaz nav kārtīgu lamu vārdu. Pats nezinu, bet esmu dzidrējis, ka grieķiem esot ļoti piemērota valoda. It kā armēņiem arī esot labs krājums šim nolūkam.
Hunveibins nu galīgi nav lamu vārds, un no literatūras arī tas nav. Diemžēl neatceros vārda tulkojumu, bet tā sauca ķīniešu jauniešus, kas aktīvi darbojās Ķīnas "kultūras revolūcijā" pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un piedalījās vecā kultūras mantojuma graušanā un iznīcināšanā.
Nav brīnums, ka šādā vārdiņā gribas nosaukt kādu trakojošu tīni!    

... katrs pa savam :)
Mākleris - ka tev vēl vienu radinieku!
Pavāri - ka tavus pirkstus salātos!
Zobārsts - Tu, kariess paradontais!
Žoga meistars - trijdzīslu stieple!
Celtnieks - da, nu, tevi būvbedrē!
Liftinieks - kaut tu starp trešo un ceturto iesprūstu!
Vācu val. skolotāja - Nu, jop cvai drai !
Taksometra šoferis - ka tevi pavedīšu!!!..
Konduktors - ka-tttevi-deviņas-biļetītes! ... u.t.t.

cuuka taads..
vecaa govs
vecaa pankuuka
vecais aazis..
u.t.t.t

Ieskatam nedaudz no latviešu terminiem:
lempis - tamplis, tūža
sliņķis - zalāns(mūsu ministrs),kvieksts, mūrguļa, mūžaļa
pļāpa - ciema kule, grabeša, klāgata
pielīdējs - pakaļlaiža, iztapoņa
nevīža - derglis, lubrags, tarsla
nevarīgs - tvapulis, jēlnadzis
muļķība - bāmūzis, dādiņš, ēpulis, tāpiņš, ulbiķis
aprunātājs - melu tūķe, zvana mēle, klemža, gribugraba
Mantrausis - žaumēlis, sunkārsis, gābiķis
lielīgs - makmutis, žagargailis, žvanksts
niknums - valata, ūbiķis, plēsauka, spertavnīca
kašķīgs - ederkasis, ērcēša, melsākls
netikls - babulnieks, ērzelnīca, glieztaunīca, jātalnieks, kulstīkla, ķēvenīca, mindža, sānu māsa, žāklis    
Ir arī protams sulīgie teicieni:
tiltriķis, di... knābis, izdildi... sis, sūdlaiža, zaļās muižas akā di... sējs.

Nu ko, jāsecina, ka paši savā valodā nevēlamies to darīt sulīgi, bet izmantojam pieticīgo kaimiņu valodu. Šādi vārdi ir vēl ne mazums, kas nenosaukti un nav jāmeklē ne grieķi, ne armēņi, ne aprobežotie jeņķi, bet gan jāizglītojas savā valodā.    

Oppiņā... nevienu no minētajiem nekad neesmu dzirdējusi... Laikam labi. Neesmu lamāta

Jau laicīgi atvainojos par rupjību, bet šo lamājienu dzirdēju no draudzenes mammas un man ļooti iepatikās - feniņu p..ējs (domāts skopulis)    

Nu mans tēvs savā laikā skopuļus sauca par utup... ējiem...    

Ja tu tūlīt pat (seko darbības apzīmējums, kura jāpārtrauc), dabūsi ventilāciju galvā! Bļin, atšaušu! Kā ņemšu savu 50 kalibra Mcmillanu!

Un kā arhivāre reizēm saku: ja grābstīsies gar nomenklatūru, atlasīšu iznīcināšanai!

Ui,te kādu laiku par lamu vārdu lietoja-omes...    ,Man gan patīk ja mani tā sauc,kaut gan mani uzrunā omulii   

Njā, te jau laikam var runāt par aroda terminiem, kurus saprot savējie,bet nu tāpat labi izklausās.