Par invalīdiem, kas paši ieguvuši savu nelaimi,... / 220
31/01/2009 09:21 | Diskusija lasīta 16620 reizes
... izteikumi vakardienas diskusijā par esot bijuši skarbi, ciniski, stulbi, esot dziedājušas ciniskas lakstīgalas.
Ir doma par pašu atbildības pastiprinātu nepieciešamību. Vai jābūt atšķirībai valsts un līdzcilvēku attieksmē pret invalīdiem, kas savā invaliditātē nav vainīgi, un starp tiem, kas savu invaliditāti ieguvuši savas vainas dēļ, ikdienā velkot līdzi arī līdzcilvēkus visu atlikušo mūžu? Vai bezatbildība pret savu ķermeni nekļūst par egoismu un nekritisku cinismu, pieprasot visu un visur vienīgi no valsts, radiem, kaimiņiem. Brutāli vēl to dēvējot par palīdzēšanu?!
Ir pietiekami daudz iemeslu, lai cilvēki būtu slimi un mazspējīgi NeSavas vainas dēļ, -- tiem taču valstij tā kā būtu jāpalīdz, pat valsts pienākums ir to darīt, ja nav aiztasīta bedre uz valsts ceļa, cilvēks, nepārsniedzot ātrumu, tur iebraucis, avarējis un nu nevar tikt no kruķiem vaļā, jo ratiņkrēslam naudas nepietiek. Kāpēc jau kristietības pirmsākumos bīblisko tekstu autori nosodīja pašnāvniekus? Lai mazāk bezatbildības būtu. Katru dienu pa spalvai glaudīt un tikai valstiski apmaksāt tos, kuri sevis sakropļošanā paši līdzdalīgi, -- arī! -- diez vai ir pareizi. Jo, manuprāt, pietiek jau to, kurus kropļu citu bezatbildība.
Tikko, ceturtdiensvakarā pirms nedēļas, kādā Rīgas dzīvoklī "firmas meistari" par saimnieka naudu samontēja mēbeļsienu, vienu un gar visu virtuves sienu. Paņēma naudu, aizbrauca. Nākamajā rītā 30-gadnieks saimnieks nolēma uzvārīt tēju: i sev, i sievai un servēt brokastis pie gultas. Atvēra durtiņas, konstrukcija nobruka pār viņu, izkrita un plīsa stikli, sakapāja abu roku apakšdelmus. Asiņu jūra, ātrie & neatliekamie. Slimnīcā -- šūšana. Pēc narkozes cietušā tēvs dēlam pieprasa parādīt roku. Īkšķis kust tikai vienā virzienā. Tēvs datorremontētājs, sadzīves tehnikas pārdevējs utt., arī bijušais L-izlases vieglatlēts ar attiecīgu nojausmu par anatomiju: dzīsla pārcirsta. Dēls pretī: dakteris teica, ka viss kārtībā, apskate pēc 2 nedēļām. Pēc 2 nedēļām glābjams vairs nebūtu nekas. Rezultā tika sacelta lietišķa trauksme un pirmdienas vakarā Gaiļezera mikroķirurģijas centrā Dr. M.K. & Co visu glābjamo bija izglābis, atteicās no jebkuras pateicības, arī vārdiskās: "Kolēģi uzņemšanā nebija pamanījuši... " Plaukstai mazs, glīts ģipsītis. Pēc mēneša -- rehabilitācijas sākums, ar roku būs rūpīgi & sāpīgi jāstrādā... Cietušā ģimenē ir pusotrgadīgs mazulis... Atkārtoju: svaigs, šā gada, notikums...
Kolēģi, jūsu pārspriedumi, pieredze, secinājumi, prioekšlikumi, emocijas?
Ir doma par pašu atbildības pastiprinātu nepieciešamību. Vai jābūt atšķirībai valsts un līdzcilvēku attieksmē pret invalīdiem, kas savā invaliditātē nav vainīgi, un starp tiem, kas savu invaliditāti ieguvuši savas vainas dēļ, ikdienā velkot līdzi arī līdzcilvēkus visu atlikušo mūžu? Vai bezatbildība pret savu ķermeni nekļūst par egoismu un nekritisku cinismu, pieprasot visu un visur vienīgi no valsts, radiem, kaimiņiem. Brutāli vēl to dēvējot par palīdzēšanu?!
Ir pietiekami daudz iemeslu, lai cilvēki būtu slimi un mazspējīgi NeSavas vainas dēļ, -- tiem taču valstij tā kā būtu jāpalīdz, pat valsts pienākums ir to darīt, ja nav aiztasīta bedre uz valsts ceļa, cilvēks, nepārsniedzot ātrumu, tur iebraucis, avarējis un nu nevar tikt no kruķiem vaļā, jo ratiņkrēslam naudas nepietiek. Kāpēc jau kristietības pirmsākumos bīblisko tekstu autori nosodīja pašnāvniekus? Lai mazāk bezatbildības būtu. Katru dienu pa spalvai glaudīt un tikai valstiski apmaksāt tos, kuri sevis sakropļošanā paši līdzdalīgi, -- arī! -- diez vai ir pareizi. Jo, manuprāt, pietiek jau to, kurus kropļu citu bezatbildība.
Tikko, ceturtdiensvakarā pirms nedēļas, kādā Rīgas dzīvoklī "firmas meistari" par saimnieka naudu samontēja mēbeļsienu, vienu un gar visu virtuves sienu. Paņēma naudu, aizbrauca. Nākamajā rītā 30-gadnieks saimnieks nolēma uzvārīt tēju: i sev, i sievai un servēt brokastis pie gultas. Atvēra durtiņas, konstrukcija nobruka pār viņu, izkrita un plīsa stikli, sakapāja abu roku apakšdelmus. Asiņu jūra, ātrie & neatliekamie. Slimnīcā -- šūšana. Pēc narkozes cietušā tēvs dēlam pieprasa parādīt roku. Īkšķis kust tikai vienā virzienā. Tēvs datorremontētājs, sadzīves tehnikas pārdevējs utt., arī bijušais L-izlases vieglatlēts ar attiecīgu nojausmu par anatomiju: dzīsla pārcirsta. Dēls pretī: dakteris teica, ka viss kārtībā, apskate pēc 2 nedēļām. Pēc 2 nedēļām glābjams vairs nebūtu nekas. Rezultā tika sacelta lietišķa trauksme un pirmdienas vakarā Gaiļezera mikroķirurģijas centrā Dr. M.K. & Co visu glābjamo bija izglābis, atteicās no jebkuras pateicības, arī vārdiskās: "Kolēģi uzņemšanā nebija pamanījuši... " Plaukstai mazs, glīts ģipsītis. Pēc mēneša -- rehabilitācijas sākums, ar roku būs rūpīgi & sāpīgi jāstrādā... Cietušā ģimenē ir pusotrgadīgs mazulis... Atkārtoju: svaigs, šā gada, notikums...
Kolēģi, jūsu pārspriedumi, pieredze, secinājumi, prioekšlikumi, emocijas?
Atbildes (270)
marrin man vnk apnika.. 
tapat neviens nevienam neko nepieradis..Tu saki vienu uztver to pavisam citaadi..kaa esi domajis un ta bezgaliigi piedevam te visu laiku kaut kadas personigas attipatijas no dazam personaam spiezas ara hee..
ieregistretos es ar citu niku bez bildes un runaatu uztvertu CITAADI..
ta ka..nav verts tarksket vairak..par sito visu
smuka saulaina diena araa
tapat neviens nevienam neko nepieradis..Tu saki vienu uztver to pavisam citaadi..kaa esi domajis un ta bezgaliigi piedevam te visu laiku kaut kadas personigas attipatijas no dazam personaam spiezas ara hee.. ieregistretos es ar citu niku bez bildes un runaatu uztvertu CITAADI..
ta ka..nav verts tarksket vairak..par sito visu
smuka saulaina diena araa
0
0
Neparastaa, padomā, cik reizes pati jau esi šķirota! Es Tevi neesmu šķirojis. Kuru pirmo likt uz galda pēc avārijas? Kuru pirmo intensīvās terapijas palātā? Pie skābekļa? Uz ģipsētavu? Kuru invaliditātes grupu? Simtiem jautājumu Tevi ir skāruši un simtiem reižiem, uz Tevi šķirošana ir attiecināta! To šķirošanu, kas Tev palīdzējusi, Tu esi aizmirsusi... Šķirošanu, kas Tev bijusi izdevīga... Es nepārmetu, cemšos vienīgi ikdienišķi analizēt... Tomēr tos bandītbrūtes gājienus: iekopēšu Aigaram un viņa draugiem, viņi tev... Tieši ar tādiem bandītbrūtes kūdījieniem sākas daudzu karstu un lielīgu vīrietīšu ceļš uz tiesām, kamerām un kapiem... Pārāk bieži šīs kūdītājas pelnītu atlīdzību nedabūt no sabiedrības, policijas un tiesas... Toties dažas cieš pēc tam, kad uzkudītais iznāk no zonas.
0
0
Kāpēc kā latvieši? Kā JAU latvieši... Ir būšanas, par kurām stulbi ir nestrīdēties, kamēr nav līķu skaitīšana jāsāk.
Dažas minūtes no 1-as ļoti kaislīgas manas ideoloģiskās diskusiju pretinieces mājokļa pārsimt dažādu celtnieku būvēja sporta halli... Eirostandartiem atbilstošs ratiņnieku panduss, neceļ vertikāli kā lifts, bet aizstāj kačāšanos... Lielisks parkets lielajā zālē ar heraldisku gaili, smuki uzmālētu... Toties skatītāju tribīnēs tieši blakus 4 tribīnpakāpieniem marga uzstilota tā, ka pat 80 cm garš/staigājošs mazulis var pārvelties elementāri... No 10 ekspertiem, kas iegāja tribīnēs pirmoreiz, tikai 2 bez saskatīšanās netīšā duetā gandrīz vai nobļāvās: m-m-margas! Ne rajonā, pat reģionā tā ir liela būve, tur būs daudz apmeklētāju, starptautiski mači utt., tur ikdienā staigāja garām ne tikai ierindas būvmeistari, bet arī desmitiem celtniecības inženieru... Nu vismaz palika cerība, ka bez jaunas margas pataisīšanas un uzstādīšanas neviens to halli neiemanīsies atklāt un skatītājus tribīnē ielaist... :)
Dažas minūtes no 1-as ļoti kaislīgas manas ideoloģiskās diskusiju pretinieces mājokļa pārsimt dažādu celtnieku būvēja sporta halli... Eirostandartiem atbilstošs ratiņnieku panduss, neceļ vertikāli kā lifts, bet aizstāj kačāšanos... Lielisks parkets lielajā zālē ar heraldisku gaili, smuki uzmālētu... Toties skatītāju tribīnēs tieši blakus 4 tribīnpakāpieniem marga uzstilota tā, ka pat 80 cm garš/staigājošs mazulis var pārvelties elementāri... No 10 ekspertiem, kas iegāja tribīnēs pirmoreiz, tikai 2 bez saskatīšanās netīšā duetā gandrīz vai nobļāvās: m-m-margas! Ne rajonā, pat reģionā tā ir liela būve, tur būs daudz apmeklētāju, starptautiski mači utt., tur ikdienā staigāja garām ne tikai ierindas būvmeistari, bet arī desmitiem celtniecības inženieru... Nu vismaz palika cerība, ka bez jaunas margas pataisīšanas un uzstādīšanas neviens to halli neiemanīsies atklāt un skatītājus tribīnē ielaist... :)
0
0
mariins4x4 Par teemu, runaajot, ja teemaa butu saakumaa nodefineets jautaajums par ceelonniem un sekaam, kaa arii aicinaajums izteikt konkreetus reaalus prieksslikumus, vai idejas buutu o.k. , bet, bet Tu jautaaji par ’’sskkirossanu’’ un aizrauties ar teemas interpretaaciju, neredzu jeegu, jo ne es zinu Tevi, ne Tu esi iedevis kaadas noraades savai apakssdomai, tur ir mazliet taa atsskkiriiba, paarmest to ka nedomaaju, vai necenssos domaat, ssoreiz buus bikinn neadekvaati, jo nu nav man jaainterpretee Tevis uzrakstiitaa doma! Par to man sskkiet vajadzeetu padomaat, jo ja saaksim interpreteet visas uzrakstiitaas teemas, tad kaa tas sseit notiek 90 no 100 gadiijumos, teema aizbrauc 3 lapaa pie sekssa!
Jaa ir jaaciinaas ar ceelonniem nevis sekaam, bet tad luugtum arii taadu teemu ar skaidru tekstu!
Ssis viss nav kaa uzbrukums, bet apmeeram kaa mans domu gaajiens, jo teemaa Tu piedaavaaji ciiniities ar sekaam!
Buus teema par ceelonniem i ne taadus vien briesmu liidzekllus dzirdeesi no manas mutes, bet tas tad buus adekvaati par teemu!
Ssobriid domaaju ka ssii teema ir jaasleedz un ja tiessam ir veelme runaat par ceelonniem un to noveerssanas iespeejaam ir jaaveido jauna teema!
Jaa ir jaaciinaas ar ceelonniem nevis sekaam, bet tad luugtum arii taadu teemu ar skaidru tekstu!
Ssis viss nav kaa uzbrukums, bet apmeeram kaa mans domu gaajiens, jo teemaa Tu piedaavaaji ciiniities ar sekaam!
Buus teema par ceelonniem i ne taadus vien briesmu liidzekllus dzirdeesi no manas mutes, bet tas tad buus adekvaati par teemu!
Ssobriid domaaju ka ssii teema ir jaasleedz un ja tiessam ir veelme runaat par ceelonniem un to noveerssanas iespeejaam ir jaaveido jauna teema!
0
0
Nezinīt, pieteikumā apzināti rakstīju: "Kolēģi, jūsu pārspriedumi, pieredze, secinājumi, prioekšlikumi, emocijas?" Invalīdi kopš dzimšanas taču ir daudz pašsaprotamāka tēma... Ieliec kādu skaidru -- pirmo -- tēmu, redzēšu, ko Tu sauc par skaidru... :) Nē, izklāstā es piedāvāju domāt par prevencijām, par iespējām iepriekš izdarīt visu iespējamo, lai izvairītos no nelaimēm: drošības tehnika, piesardzības pasākumi... Ar sekām nevajag cīnīties, -- te jau dzirdējām kā ar pašu sakropļotakjiem daži dzērāji ir cīnījušies aizmirstot un nemaksājot, naudā un uzmanībā nedaloties...
Tēmas pieteikumā uzzīmēju ainavu, par ko šausmināties, ko analizēt, tomēr tur ne tuvu viss iezīmētais tika pamanīts... nuja, bet Tu jau biji viens no tiem dislektiķiem, ko nepilnu 4000 zīmju teksts bez saules nogurdina... :)
Tēmas pieteikumā uzzīmēju ainavu, par ko šausmināties, ko analizēt, tomēr tur ne tuvu viss iezīmētais tika pamanīts... nuja, bet Tu jau biji viens no tiem dislektiķiem, ko nepilnu 4000 zīmju teksts bez saules nogurdina... :)
0
0
Necietušo attieksmē pret cietušajiem svarīga cietušo attieksme pret necietušajiem, -- iespējams ir amorāli un nav ētiski/godīgi/pieņemami, ja cietušie/cilvēki ar īpašajām vajadzībām/invalīdi ienīst un bez iemesla lamā visus, kas nav cietuši, uzvedas,, it kā ikviens necietušais jebkuram cietušajam būtu parādā. Tas newnozīmē, ka man būtu sarežģīti palīdzēt un/vai saprast kādu invalīdu, kurš mani bez iemesla nenīst.
Ja cietušais var normāli attiekties pret apkārtējo pasauli, viņa raksturs nav ekskluzīvi interesants, bet vienīgi cilvēciski normāls, toties starp tiem normālajiem ir arī tie, kuri atzīstami par neparasti pozitīviem.
Ja cietušais var normāli attiekties pret apkārtējo pasauli, viņa raksturs nav ekskluzīvi interesants, bet vienīgi cilvēciski normāls, toties starp tiem normālajiem ir arī tie, kuri atzīstami par neparasti pozitīviem.
0
0
Nu jā. Paziņam liela nelaime - "Pēc mēneša -- rehabilitācijas sākums, ar roku būs rūpīgi & sāpīgi jāstrādā", bet pašvainīgam cilvēkam, pofig, kaut vai tikai viena smadzeņu puslode ir savējā, pārējais viss - protēžu komplekts, nu tam jau tā nelaime mazāka... Labas lietas noliktas svaru kausos!
Mani šī diskusija tracina. Tāpat, kā bija pirmo reizi, kad saskāros ar lielpilsētas cilvēku vienaldzību. "Īre’jos pa kaktiem", kā jau kārtīgs students, un vienreiz liftā bija iesprūduši bērni, kaut kur ap piekto stāvu. Pēc apmēram pusstundas viņu kliegšana sāka piegriezties, zvanīju liftniekiem, kur viņi kavējās, nafig viņi vēl nav atbraukuši! un iedomājaties- izrādās, ka es biju pirmais zvanītājs!!!!!!!
Es- pilnīgs svešinieks šajā mājā, kliedzienus no lifta šahtas varēja dzirdēt pa visu māju, visos dzīvokļos! Tie taču bija viņu pašu bērni, bērnu skolasbiedri, rotaļu biedri, kaimiņi utt. Gāju viņus mierināt, trepēs arī neviena nebija! Vakarā, deviņstāvu mājā, kad lifts nestrādā, neviens nibija gājis pa kāpnēm?
Izrādās, ka bērni bija nobijušies, jo savās galviņās bija iedomājušies, ka lifts var nokrist, jo trosēs viņš šūpojās, bērni bija vienkārši panikā- lai viņus nomierinātu, es viņiem sameloju, ka stāvu zemāk lomiku esmu iebāzis durvīs, un ka viņi nenokritīs. Tad iznāca kāda tantiņa un palika pie bērniem, bet es gaū turpināt mācīties.
Kāpēc es nezvanīju uzreiz? - negribēju liftniekus traucēt ar vismaz simto zvanu, lūk, jo domāju, ka katrs tajā mājā, kam paša vai kaimiņa bērni iet skolā, noteikti ir gājis noskaidrot, vai tie nav viņa bērni, un pēc tam, protams, piezvanījis. Bērni skolas vecumā tajā padjezdā, starp citu, bija ļooooti daudz, nu vismaz trešajai daļai no visiem iemītniekiem.
tipiski "marīni" - ciniski pret citu nelaimi, pat neiedziļinoties, ka tā varētu būt arī viņu nelaime.
Mani šī diskusija tracina. Tāpat, kā bija pirmo reizi, kad saskāros ar lielpilsētas cilvēku vienaldzību. "Īre’jos pa kaktiem", kā jau kārtīgs students, un vienreiz liftā bija iesprūduši bērni, kaut kur ap piekto stāvu. Pēc apmēram pusstundas viņu kliegšana sāka piegriezties, zvanīju liftniekiem, kur viņi kavējās, nafig viņi vēl nav atbraukuši! un iedomājaties- izrādās, ka es biju pirmais zvanītājs!!!!!!!
Es- pilnīgs svešinieks šajā mājā, kliedzienus no lifta šahtas varēja dzirdēt pa visu māju, visos dzīvokļos! Tie taču bija viņu pašu bērni, bērnu skolasbiedri, rotaļu biedri, kaimiņi utt. Gāju viņus mierināt, trepēs arī neviena nebija! Vakarā, deviņstāvu mājā, kad lifts nestrādā, neviens nibija gājis pa kāpnēm?
Izrādās, ka bērni bija nobijušies, jo savās galviņās bija iedomājušies, ka lifts var nokrist, jo trosēs viņš šūpojās, bērni bija vienkārši panikā- lai viņus nomierinātu, es viņiem sameloju, ka stāvu zemāk lomiku esmu iebāzis durvīs, un ka viņi nenokritīs. Tad iznāca kāda tantiņa un palika pie bērniem, bet es gaū turpināt mācīties.
Kāpēc es nezvanīju uzreiz? - negribēju liftniekus traucēt ar vismaz simto zvanu, lūk, jo domāju, ka katrs tajā mājā, kam paša vai kaimiņa bērni iet skolā, noteikti ir gājis noskaidrot, vai tie nav viņa bērni, un pēc tam, protams, piezvanījis. Bērni skolas vecumā tajā padjezdā, starp citu, bija ļooooti daudz, nu vismaz trešajai daļai no visiem iemītniekiem.
tipiski "marīni" - ciniski pret citu nelaimi, pat neiedziļinoties, ka tā varētu būt arī viņu nelaime.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni