Lamāšanās sen vairs nav „gruzčiku”, bomžu un dzērāju ikdienas valoda. Atsevišķa kategorija cilvēku rupjus vārdus nelieto, lai kādu aizskartu – viņi nelamājas, viņi vienkārši tā sarunājas.Piemēram: ”: „Ну-ка, въе*ачь сюда зту х*евину! А теперь е*ни сверху и закрепи ее на х***! – teica celtniecības brigadieris :) Kā ir? Pasprūk, vai arī lamāšanās tiek lietota iecienītā „ēēē” vietā?
... nahuja tak dahuja etu hujņu razhujariļi... :))
00
28/01/2009 14:40
censhos attureeties skalji, teksta nav , ir tikai pi-pi..koleegi smejaas... saku, ka cenzeets teksts:)DDD
00
28/01/2009 14:40
vilks - āāā!!! nu ja! es tieši tā ar domāju!
00
28/01/2009 14:41
mjāāāā, pasaule mainās... agrāk vingrinājās ar frāzi "šaursliežu dzelzceļš", bet tagad...
00
28/01/2009 14:43
Ja runājam par Krievu valodas virtuvi,tad es nevaru iedomāties šo valodu bez"maķ-peremaķ":)
00
28/01/2009 14:45
mjaa, taa diivaini buutu, bet kad teksta nav un paliek tikai teksta saistvaardi... ar ta kaa par traku, beba vairs emociju izpausme, cik shauraa piere cauri spiid
00
28/01/2009 14:45
varbūt kādam ir kādi sulīgi latviešu krājumi???? jabūt taču patriotiem
00
28/01/2009 14:46
Vissmieklīgākās ir tās amerikāņu filmas, kurās amerikāņu aktieri tēlo krievus, cik viņi nevainīgi lamājas, aš aizkustinājuma asariņu gadās noraust
00
28/01/2009 14:47
panter..nu tad jau jaacelj klasiskie literardarbi...
Oj atcerējos, skrimaki un švunckas :D Vietējā izloksne, 20 gs.beigas, 21. gs. sākums.
00
28/01/2009 15:02
pamedļeņņeje požalusta, ja zapisivaju ... tulkojums arī ir??
00
28/01/2009 15:11
Atzīstos, lamājos reizēm... Un pēc tam tik viegli paliek Starp citu, kaut kur lasīju, ka lamuvārdi ir tādas kā savdabīgas mantras, kuras novada negatīvo enerģiju, tā kā tagad to daru pat bez sirdsapziņas pārmetumiem!
00
28/01/2009 15:11
panter... palamājies, varbūt labāk sapratīs
00
28/01/2009 15:17
hmm... man šis rupjais krājums nav tik liels, lai varētu te paspīdēt
00
28/01/2009 15:18
Atcerējos stāstu no dzīves: pusdienojām restorānā draudzenes, un tā kā tas bija darbadienas vidū, visas 3 šausmīgi zolīdas, lietišķos kostīmiņos utt. Kamēr ar vienu draudzeni bijām tualetē, jaunieši no blakus galdiņa nez kāpēc vienu mūsu krēslu paņēmuši... Manas draudzenes reakcija bija ļoti skaļa un emocionāla: "Bļ***, kurš manu krēslu nop****ja??" Krēsls tika atdots momentā, un oficiantu sejas izteiksmes bija ļoti kokainas... nevarēja saprast, vai šie smieklus cenšas valdīt, vai vienkārši ir mūsos dziļi vīlušies...