nu i pi   

Bļin!

tā- dļa svjazki slov, nākas dzirdēt... :))

   
zaķiītis ienāk bārā un ļoooooti smalkā balstiņā pasūta:" mņe pivo!!", turpat sēdošais lācis saka :"Ti što- grubeje ņemožeš??"... zaķītis:" mņe pivo bļaģ!!!"

Kāda vaina kādu jefiņu sulīgi nolamāt?
Arī lamāties ir jamāk.
Es personīgi bieži lamājos.
Taču jēlības negvelžu nekad.

Pilnīgi ticam, draugs, varēji nemaz nelielīties. Mums jau par Tevi sen viss ir zināms       

pī,pī,pī nu pī, pī, pī tuda!!!

   

Un Tu arī nemaz nebrīnies, arī par Tevi viss mums ir skaidrs :D

nez vai   

Sūdu te kādam kas ir zināms.

Palamājies Tu man te tikai             

Tu nu te man vēl ko norādīsi.
Rozā smadzenes ar mietu jaizsit.

Tūdi būs, muktim nu. Izrauj ar no brīdinājuma rokām sūdaino mietu un dodas uz saeimu.          (Lietiškais pierādījums kā uz delnas)

Bet es kādreiz nolamājos pie stūres braucot, godīgi atzīstos. Bet savādāk nevar - neturēšu tak to negatīvo enerģiju iekšā.

Jā, man līdzīgi. Pie stūres. Izrādās, ka diezgan daudz tos vārdiņus zinu un arī pat žestus protu pielietot...    

Da visi tos vārdus zin.
Senāk bieži sanāca tusēties ar tautā zināmiem cilvēkiem.
TV,sabiedrības priekšā zolīdi cilvēki.
Kārtīgā kompānijā viss mainās pa 180°.
Un es šādus cilvēkus brīnišķīgi saprotu.
Tvaiks ir janolaiž.;)

Attapos, izdzirdējusi divu sieviešu sarunu: «Mans čumaks šorīt no rīta nevarēja ierubīt, kas noticis ar ūdens krānu, ka tas nedarbojas.» No mugurpuses neizskatījās pēc sešpadsmit septiņpadsmit gadus vecām meitenēm, turklāt balss, apģērbs — viss liecināja par pretējo. Tā nu es noklausījos sarunu, ne jau tāpēc, ka mani interesētu, kā viss beidzās ar ūdens krānu, bet likās interesanti paklausīties, ka arī vecāka gājuma cilvēki lieto slengu. (c)

es lamājos tikai tad, kad spēlēju zoli pie datora. rupji lamājos.

haijama-s!
Ar Tevi viss skaidrs:))
Vai tiešām tik bieži zaudē:DD