Es toreiz biju pirmajā ārzemju ceļojumā uz Stokholmu. Un jā, mēs tur stāvējām improvizētā ceļā, kopā ar turienes latviešiem. Skatos fragmentus par to laiku... ir emocijas un asaras.

katram laikam, savs. Toreiz stāvējām uz ceļa, sēdējām naktīs uz barikādēm.
par to, ka šodien vairs nesavāktos...
man gribētos domāt, ka visam ir savs laiks un vieta, gan jau, ja būtu pareizais motīvs savāktos un uz brīdi izšķīstu šīs robežas starp bagāts nabags utt.
kaut kāds mērķis, par ko iestātos vairākums, jo arī toreiz ne jau visi gāja, bet ar tiem, kuri aizgāja, pietika lai to laivu iešūpotu.

Latvieši kūtri- jā kūtri, un tik pat kūtri, ja vajadzēs, arī ar lāpstu klusējot pa muti ievilks, un ies tālāk strādāt.

... tad prozīt..šodien un tagad!!!))... par tiem, kam svarīgs, tas toreiz..jāatzīmē, ne?... jāsameklē kāds leitis ..kāds igaunis un draudzīgi jāpasēž))))... bet līdzi jāfiltrē!!!!, ka klope nesanāk))))

vai piedalījāties Baltijas ceļa svinībās?:)