hahahahaaaaaaaaaaaa- tieši un precīzi tas, ko es gaidīju!
Sākas izmisīgi mēģinājumi... tā kā attaisnot sevi un savu uzvešanos; ..tā kā paskaidrot, cik forši ir krietnā pusmūžā ģērbties un uzvesties savam vecumam... tā kā nedaudz neatbilstoši!
Protams, ka minisvārciņi, spīdīgi legingi, zirgastes, cepures ar milzu bumbuļiem un zaķa ausīm; ālēšanās pusaudžu stilā; jauniešu žargona lietošana, koķetēšana ar pretējo dzimumu pašu bērnu vecumā, utt., u.t.jpr. vecumā pāri 50- daudziem tas liekas dikti feini un kruti, bet vēl daudz, DAUDZ vairākiem- nožēlojami, smieklīgi un apkaunojoši, jo zem visa tā jaušams vāji slēpts izmisums par aizejošo jaunību.
Pavisam bēdīgi, ja neapzinās trauslo robežu starp tantiskumu un šiku, foršu eleganci vecumā pāri pusmūžam; un izmisīgu, žēlīgu vēlmi censties noķert neapturamo jaunību, - ar tām pašām jauniešu drēbēm un frizūrām, un atbilstošu uzvedību.
Jo mūsu skaistajā vecumā būtu jājūt starpība starp džinsiem un... džinsiem; starp gariem matiem un... gariem matiem. Pārāk nu daudzi acīmredzot nesaprot, par ko vispār ir runa.
, izņemot varbūt Murminators.
Zinu, ka no tādiem vecākiem ļoti daudziem bērniem ir kauns.
Un- tā GAN ir smaga pusmūža krīze.
Bet- katram, protams, savs! lai veicas!