nu ir tā no malas skatoties, bet ja cilvēks tā jūtas priecīgs un laimīgs kāda pa lielam kuram darīšana
nu patrin mēles UN??
 šodien sēžot āŗā dzerot kafiju un gaidot šoperīti  pavēroju visādus pavasarīgos stilus..
bija interesanti un jautri arī..
un kā gan tie gudrie un  pareizie zinātu, ka tādi ir ja nebūtu ko aprunāt
ja es arī grēkoju šai ziņā un to atzīstu un nedomāju, bet nedomāju ka kāds dēl mana vai citu parunāšanas rīkosies tā, kā man liekas "pareizi" un tas ir tas foršākais

personīgi man nepatīk babenes bizēm un minibrunčos.vot

nu nezin kur tādas var tik daudz redzēt..un ja arī gadās,   man jau ar šo nav jādzīvo..
 šodienas pērle bija milzu pak..biezos leoparda legingos
sieviete tā ap 70, acimredzot viņa par stilu vairs neiespringst..visas krīzes pāri
pilnīgs pofigisms, varbūt tas ir labi

bet ja par krīzēm visspilgtāk atceros pusaudža krīzi, tajos laikos jau neviens par to nerunāja un neko neanalizēja, viss bija jāpārdzīvo pašam ar sevi..
un arī nevar zināt vai tas labi, vai slikti, vai nekādi

Par šito "krīzi" parasti vairāk šausminās meičas, kuras pašas no tādas lietas cietušas. Reāli tas ir tas, ka kāds(kāda) piepeši vairs nerīkojas apdomīgi, bet pavelk uz "nepiedienīgiem" piedzīvojumiem. Parasti kopsaucējs ir sajūtā, ka dzīve iet, bet partneru skaits joprojām nav lielāks par 2-3..un tad panesās..

Visas "krīzes" citiem šķiet kaitinošas, kuri tur nepiedalās - kādam ir jaunības krīze, kā te tikko pieminēja, kādam ir krīze un iestājas sektā, citam krīze un depresija, citam vecuma krīze, Kivičam mazvērtības krīze un vainas sajūtas krīze.. Bet Beatrisei tikai kāda pusmūža krīze iedūrusi jūtīgā vietā

krīžu krīzes, bet arvien upe tek savu tecējumu. :)

Nestāvi, meit, tik vēlu vakarā pie Gaujas malas - var pa tumsu iežauties!

es cīši lab sēd uz to beņķīt un prāto par krīz... ēm vispār man ir krīze_protams darba :)

darba krīze ir skarba lieta, bet nez vai būs pa tematu - šķiet, ka iztrūkst baudas moments. Pusmūža krīzē baudas sajūta ir lielākais motivators nebremzēt

Kā izkrīt??? te arī zini ko gribi un mērķtiecīgi ej uz mērķi :)

anksa-n | 16.04.2019. - 20:40:40

A, mož, tantukam cita nekā nebija ko vilkt. Tā arī mēdz būt. Velk to ko bērni atdevuši. Arī onkām tā mēdz būt.

Ja piestāv gari mati, tad gadiem nav nozīmes, un mini brunči nebūt nav tikai tādi, ka vāverei ausu pušķi redzami. Arī divu pirkstu platumā virs ceļa skaitās mini, un ir korekts garums/īsums. Pārspīlēt parasti mēdz izbijušās skaistules, kutām bez izskata nekā cita nav bijis, un kuras nemāk ne novecot, ne samierināties ar to, ka nav vairs pirmās pijoles kolektīvā. Vai tā ir krīze, nezinu, bet problēmas bēniņos noteikti ir.

Dievināju savas vecmāmiņas bizītes.

Dīvainas sajūtu un uzvedības izpausmes man bija pirms 50, tagad, pirms 60 netiek novērotas, vai arī jau tā esmu saradusi, ka vairs nemanu )).

Nezinu kā džekiem... cik saprotu, tad viņiem tā izpaužas kā vēlme pēc uz pusi jaunākām beibēm(jo gribas pierādīt sev un apkārtējiem, ka uz viņiem vēl re..jaunās skatās).., bet man, kā sievietei, -nebija ne 40 gadu krīzes, ne 50 gadu šausmu..(ak vai..nu tak vispār tāda vecene!!)
Tā ka..tikai mieru...
Viss mums ir galvā..Arī šīs krīzes..

... man arī!
UN..hm... pēc cilvēka vizuālā apģērba un matu garuma gan ir muļķīgi spriest par viņa krīzēm...
Mēs tomēr dzīvojam 21.gadsimtā...

:)Man smaids, redzot, kā soļo tāda sievietīte ap gadiem 65-70, matiem plīvojot, ādas zābaciņi līdz celītim, svārciņš, mētelītis, vai ādas praķītis, kosmētika, soma pār plecu, un tāds vieglums tajā tēlā.Gribētos ilgāk paskatīties, bet tas jau būs nepieklājīgi, bet omu uzlabo gan, kaut garām nozibinot.Lai ik katram tā sanāktu, lai arī kāds tas ārējais veidols-apaļš, slaids, kārns, vai vēl kāds citāds-modīgs, nemodīgs, galvenais ir tas vieglums.

Tieši tā, indrak!
Es būšu laimīga, ja man būs spēks vēl tādos gados iet ar paceltu galvu..uzkrāsotām lūpām un sapostu ārieni!
Nožēlojami..bet lielākoties sabiedrībā pastāv uzskats, ka dzīvē pēc 50 vispār beidzas!
Bet nekā tamlīdzīga!
Es nupat svinēju savu dzimšanas dienu..divatā..burvīgā viesu namā..
Un variet ticēt..tā bija viena no mana mūža skaistākajām dzimšanas dienām!
Kur bija viss tas pats, kas teiksim 25 gados..tik vēl krāsaināk..jo nu jau protam  NOVĒRTĒT VISU, KO DZĪVE SNIEDZ!

katram savs vecums un karam sava krīze...