man kasīšanās riebjas, jebkur(neticēsiet) cenšos izvairīties no konfliktiem.bet tomēr ir situācijas un personāži, kas mani besī līdz sirds asinīm.un es neko ar sevi nevaru izdarīt.ne-ko.
un-jā-es esmu ļaunatminīga pret tiem, kas pret mani bijuši ļauni. te es nerunāju par sadzīvišķiem kašķiem.tas ir norm.
tedra, sliktā ziņa ir tā (un to saku no sirds-sliktā ziņa), ka bieži vien viss šis, kas te notiek ir karalauks ar klaju izņirgšanu, nenoliedzu, ka arī no manas puses ir bijušas provokācijas.bet, kā jau teicu, tikai pret tiem, kas man SUBJEKTĪVI nodarījuši gauži.vēl es neciešu, kad aizskar manu profesionālo mundieri.te es nerunāju par sevi, bet par savu ģildi. jo šābrīža skola ir viena trakomāja. un pie vainas nav bērni.ar tiem viss ok. galvā sisti ir vecāki, jā tieši tie.
situācija: 5.klasē mācāmies par valodu.kas ir valsts valoda, kas ir dzimtā valoda, utt. man kā reiz ir darba lapa par valodu rašanos (teika) un uzdevumi dažnedažādi. ar krāsainām bildēm.tā kā tajā klasē mācās arī bērni no t.s. krievu skolas, tad, lai bērniem būtu vieglāk, atļāvos krieviski iekavās ierakstīt, kas ir grēku plūdi un templis. bērniem stundā visu paskaidroju, kāpēc tā, izskaidroju nesaprotamos jŗdzienus, jo latviešu 5.kl. bērni, piemēram, nezina, kas ir templis.
nākamā dienā pie manis atnāk mācību daļa un saudzīgi tā sāk ar mani runāt, sak, viņai sūdzība... rāda man kkādu baisu skrinu un, ka es, redz, nez kāpēc krieviski mācot. parādīju , kā izskatās oriģināllapa, paskaidroju... mācību daļai atlika vien smagi nopūsties.par to māti.
un ar tādiem gadījumiem skolotājiem nākas saskarties un risināt.jā, starp citu, skola bija saņēmusi sūdzību no vecāka, ka ēdnīcā piedāvātais kompots(pusdienas apmaksā pašvaldība!!!) esot par saldu.
un tā var turpināt ilgi un dikti...
vēl, tedra, man riebj, ka klaji nicina manu valsti.gan tu, gan es, gan visi šeit mītošie zina par nejēdzībām. zina. un, ja iespējams, rīkojas. bet parazitēt uz to ir pretīgi.tā dara TAJĀ mājā.
piekusu. piektdieniiii!!!!